Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Esmu denacionalizēta nekustamā īpašuma īpašnieks. Īpašums sastāv no zemesgabala un ēkas. Uz šī zemesgabala atrodas arī cita ēka – garāža –, kas pieder citai juridiskajai personai (garāža tika uzbūvēta pirms denacionalizācijas, līdz ar to nevarēja tikt iegūta denacionalizācijas ceļā). Zeme zem šīs garāžas pieder man, nevis garāžas īpašniekam. Iepriekšējam garāžas īpašniekam tika izsludināta piespiedu izsole parādu dēļ. Par to esot bijis sludinājums “Latvijas Vēstnesī”. Es kā īpašnieks zemesgabalam, uz kura atrodas šī garāža, par to netiku informēts, un man netika piedāvāts iegādāties garāžu. Pēc izsoles 2012. gada decembrī zemesgrāmatā fiksēts lēmums, ka garāžai ir jauns īpašnieks. 2019. gadā zemesgrāmatā garāžai tiek reģistrēts jauns īpašnieks uz dāvinājuma līguma pamata. Ne ar iepriekšējo īpašnieku, ne ar pašreizējo par garāžas atpirkšanu nav iespējams vienoties, neskatoties uz to, ka garāža ir avārijas stāvoklī un var sabrukt, tādējādi radot draudus cilvēkiem un manam īpašumam. Tā kā pirms denacionalizācijas visu teritoriju un ēkas izmantoja viens saimnieks, nekādi piebraucamie ceļi un servitūti uz zemesgabala nav oficiāli izveidoti un reģistrēti. Līdz ar to garāžas īpašniekam pat nav atļauts piekļūt īpašumam, jo neeksistē līgums par mana zemesgabala izmantošanu nekādā formā, pat ne par to, ka šī garāža atrodas uz mana zemesgabala. Piebraucamo ceļu garāžai, dibinot servitūtu, arī ir diskutabli piešķirt, jo vai nu tas iet ļoti tuvu gar manu ēku, jo tālāk ir grava, vai arī tad būtu jāveido pilnīgi jauns ceļš pāri manai zemei, līdz ar to bojājot manu īpašumu. Gribu lūgt padomu šajos jautājumos: 1. Vai bija likumīgi, rīkojot izsoli, nepiedāvāt garāžu iegādāties zemes īpašniekam, uz kura zemes garāža atrodas? Vai mums ir tiesības apstrīdēt šo darījumu arī vēl šodien? 2. Vai varu prasīt būvvaldei veikt garāžas apsekošanu, lai izvērtētu tās bīstamību? 3. Kādas ir manas kā zemesgabala īpašnieka tiesības attiecībā uz servitūta ceļu – vai tiesa var mani piespiest atļaut ierīkot ceļu citā vietā, kas tādējādi bojātu manu īpašumu (ja pašreizējā piekļuve tam nav izmantojama) un ja nonākam līdz tiesai par servitūta ceļa izveidi? 4. Par cik lielu zemesgabalu zem garāžas un apkārt tai un kādā apmērā (procenti no kadastrālās vērtības vai arī brīvi nosakāma īres maksa) man ir tiesības prasīt no garāžas īpašnieka un kopš kura brīža?
Šobrīd darījumus apstrīdēt vairs nav iespējams, jo izpirkuma tiesība noilgst viena gada laikā no brīža, kad īpašums reģistrēts zemesgrāmatā (šajā gadījumā: 2013. gada decembrī). Turklāt izpirkuma tiesību vispār nevar izmantot, ja īpašums tiek pārdots izsolē piespiedu kārtībā.
Savukārt jautājums par būves drošību ir jārisina vietējā pašvaldībā, kurai atbilstoši Būvniecības likuma prasībām ir pienākums pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošajām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu.
Strīda gadījumā jautājumu par piekļuves nodrošināšanu var izlemt tiesa, ja, piemēram, ir celta prasība par servitūta nodibināšanu. Tomēr servitūts ir nodibināms tikai tad, ja tas ir objektīvi nepieciešams un tikai tādā veidā, lai pēc iespējas mazāk apgrūtinātu kalpojošo īpašumu. Tā kā konkrētajā gadījumā pastāv piespiedu nomas attiecības, optimālākais risinājums būtu vienoties gan par zemes nomas maksu, gan arī par piesaistītā zemesgabala konfigurāciju un platību. Ja šādu vienošanos panākt nav iespējams, būs jādodas uz tiesu.
Pamatojums: Civillikuma 1139. pants, 1383. panta trešā daļa, 1400. pants, Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2. punkts.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
