Ja runa ir tikai par izpildu lietas materiālu nosūtīšanu, tad tas tiek darīts, pamatojoties uz lietas dalībnieka, proti, parādnieka vai piedzinēja, saņemtu pieprasījumu. Šādā gadījumā persona pati parasti norāda vēlamo saziņas veidu un tad tas arī tiek izmantots.

Atkarībā no nosūtāmā dokumenta veida procesa ietvaros tiesu izpildītājam ir jāņem vērā Civilprocesa likumā noteiktās normas. Piemēram, Civilprocesa likuma 555. panta otrā daļa paredz: ja parādnieks ir fiziskā persona, tad tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz paziņojumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošajiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Protams, ņemot vērā tehnoloģisko risinājumu attīstību, nereti paziņojumu nosūtīšana var notikt divējādi – pasta sūtījumā un uz e-adresi.

Jau pieminētā Oficiālās elektroniskās adreses likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka dokumentu sūtīšanas kārtība civilprocesā ir piemērojama tiktāl, ciktāl citos likumos nav noteikta cita dokumentu sūtīšanas kārtība. Ņemot vērā, ka primārā dokumentu nosūtīšanas kārtība izpildu procesā tiek regulēta Civilprocesa likumā, tad tiesu izpildītājam nav pienākuma izvēlēties e-adresi. Taču, ja personai ir aktuāla e-adrese un viņa vēlas to izmantot kā primāro komunikācijas veidu, tad šis lūgums jādara zināms savam tiesu izpildītājam.

Papildus tam atgādinām, ka ir svarīgi parūpēties par aktuālo saziņas adreses atjaunošanu, tas ir, aktuālās deklarētās adreses reģistrēšanu.