E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 23917
Lasīšanai: 6 minūtes

Piešķirot polises, nav pieļaujama atšķirīga attieksme

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
07. augustā, 2021
Jana

Labdien! Ir šāda situācija. Strādāju skolā. Viens no bonusiem, ko skolā piedāvā, ir apdrošināšana. Katru gadu apdrošināšana mainās 31.03., tas ir, 01.04. parasti tiek piešķirta jauna apdrošināšana. Mācību gada otrajā pusē sākas grūtniecības B nespējas lapa (īsi pirms apdrošināšanas perioda maiņas). Jaunu apdrošināšanu nesaņēmu, lai gan darba attiecības netika izbeigtas. Kā rīkoties, lai tomēr bērna kopšanas atvaļinājumā saglabātu apdrošināšanu?

A
atbild:
16. augustā, 2021
Lidija Dārziņa
LV portāls
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte

Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa skaidro: saskaņā ar juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām, kā arī tiesu praksi veselības apdrošināšanas polise ir atzīstama par darba samaksas sastāvdaļu, proti, cita veida atlīdzību par darbu atbilstoši Darba likuma 59. pantam. Vienlaikus jānorāda, ka Darba likuma noteikumi, kas regulē darba samaksas sastāvdaļu obligātumu un apmēru, attiecas tikai uz darba algu un piemaksām. Proti, Darba likuma 61. panta pirmajā daļā noteikts, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, savukārt Darba likuma 18. nodaļā noteikti obligāto piemaksu gadījumi un to apmēra noteikšanas kritēriji. Tādējādi tās piemaksas, kas nav regulētas Darba likumā, prēmijas un jebkāda cita veida atlīdzība par darbu pēc būtības ir darba devēja noteikts bonuss darbiniekiem. Šādi bonusi nav obligāti saskaņā ar Darba likumu, proti, Darba likums neuzliek pienākumu darba devējam noteikt šādus bonusus. Tomēr, ja darba devējs izvēlas šādus bonusus, iekšēji izstrādātiem noteikumiem par to piešķiršanas kārtību jāatbilst normatīvo aktu regulējumam - nav pieļaujama atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana (Darba likuma 29. pants) un vienlīdzīgu tiesību principa, tostarp darba samaksas jautājumos, neievērošana (Darba likuma 7. pants).

Atbilstoši Darba likuma 156. panta pirmajai daļai ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Minētā panta trešā daļa noteic, ka laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā. No minētajām darba tiesisko attiecību reglamentējošām tiesību normām kopumā izriet, ka darba ņēmējam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, darba attiecību statuss ir pielīdzināms darba ņēmējam, kas faktiski strādā (veic darba pienākumus) pie konkrētā darba devēja.

Ņemot vērā minēto, ja darba devējs nenodrošina veselības apdrošināšanas polises piešķiršanu darbiniekiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, šādos apstākļos pirmšķietami ir saskatāma atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana un Darba likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktā vienlīdzīgu tiesību principa neievērošana. Valsts darba inspekcijas ieskatā atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā nav saistīta ar darbinieka spējām, kvalifikāciju vai darba rezultātiem, bet gan ar konkrēta apstākļa iestāšanos – nepieciešamību kopt bērnu. Tādējādi Valsts darba inspekcijas ieskatā atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā nevar būt tas apstāklis, uz kura pamata pret darbinieku tiek īstenota atšķirīga attieksme.

Tiktāl Valsts darba inspekcijas izklāsts par Darba likumā paredzēto.

Vēl svarīgi, ka veselības apdrošināšanas polise tiek klasificēta kā darbinieka ienākums, kam atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek piemērots algas nodoklis. Apdrošināšanas maksājumu aplikšana ar nodokli ir noteikta likuma 8. pantā un ar piemēriem paskaidrota Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

Likumā noteikts, ka no nodokļa maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja iemaksātās veselības apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 eiro gadā.

Šajos nosacījumos ir izņēmums: Ja apdrošināšanas maksājumi tiek veikti atbilstoši darba devēja parasti īstenotajai atlīdzības politikai, tai skaitā atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošiem līgumiem vai darba devēja izdotiem iekšējiem noteikumiem, procentuālo ierobežojumu – 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā – nepiemēro maksātājam proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās nodokļu maksātājs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa “B”.

Veselības apdrošināšanas polišu iegāde un piešķiršana katrā darbavietā var būt atšķirīga. Tā ir darba devēja kompetence, un polišu piešķiršanas kārtība parasti tiek noteikta iekšējā normatīvajā aktā – kam un kādos gadījumos polisi piešķir, kādu summu maksā darba devējs, vai ir paredzēts darbinieka līdzmaksājums. Par polises saņemšanas iespējām un noteikumiem jāvaicā savam darba devējam.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas