Civilstāvokļa aktu likuma 45.pants paredz, ka dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods;
2) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;
3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība (pavalstiecība) un tautība (ja viņi to vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā);
4) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs dzimšanas reģistrā.

Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgajā ailē ievelk svītru. 

Civilstāvokļa aktu likuma 31.pants paredz, ka dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikumā paredzētajā kārtībā.

Tātad - likums neparedz dzimšanas apliecībā norādīto ziņu brīvu interpretāciju un bez bērna tēva piekrišanas bērna māte nevar viņu ierakstīt kā bērna tēvu, nemaz nerunājot par jebkādām piezīmēm vai atsaucēm uz bērna mātes pieņēmumu par bērna izcelšanos.

Ja bērna tēvs labprātīgi paternitāti neatzīst, tad to var noteikt vienīgi tiesas ceļā. Atbilstoši Civillikuma 157.pantam paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155.pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu.