Civillikumā nav noteikts nekāds laika ierobežojums neatņemamās daļas tiesīgā neatņemamās daļas izprasīšanai. Šķietami var secināt, ka izprasīt neatņemamās daļas var arī no ļoti seniem dāvinājumiem, ja rodas faktiskie apstākļi, kuri rada pamatu piemērot Civillikuma 1922. panta noteikumus. Tomēr 2019. gada tiesību zinātnes atziņās secināts, ka dāvinājumus, kuri izdarīti vairāk nekā desmit gadus pirms mantojuma atklāšanās, nevajadzētu varēt apstrīdēt, jo arī šādām tiesiskajām attiecībām būtu jāpiemēro Civillikuma 1895. pantā noteiktais 10 gadu termiņš. Nav ziņu par šādu teoriju apstiprinošu piemēru tiesu praksē, tāpēc absolūti precīzu atbildi šajā jautājumā nevaru pateikt. Vairāk par iepriekšminētā noilguma piemērošanu var uzzināt šajā avotā: Kārkliņš K., Zīle K. Neatņemamās daļas tiesīgā prasījuma par neatņemamās daļas izdošanu noilgums dāvinājuma gadījumā. Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019, 168.–180. lpp. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Juridiskas-konferences/Jur.konf-77_18_Zile_Karklins.pdf.