E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 23771
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Vide
1
1
1
1

Atbildība par nelikumīgi nozāģētu koku

J
jautā:
19. jūlijā, 2021
Zigrīda

Labdien! Ir dalītais īpašums, dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, un pie pašas dzīvokļa mājas sienas 0,5 m attālumā no daudzdzīvokļu mājas aug papele, kas bojā pamatus un jumtu ēkai, kā arī aizēno logu. Gribu tikt vaļā no koka, kurš visiem traucē. Ir dalītais īpašums, zemes saimnieks ir miris, mantojumam ir pieteicies vienīgais mantinieks, kuru vajā tiesu izpildītājs. Ja es tieku vaļā no koka, kas pasliktina mājas tehnisko stāvokli, par savu naudu, vai man būtu jāatdod sazāģētā malka jeb papele mantiniekam dzērājam, kurš nevar nostiprināt savas īpašumtiesības ZM, jo ir uzsākta piedziņa? Kāda būs atbildība man par šāda veida darbību bez saskaņošanas, ja īpašnieka nav?

A
atbild:
22. jūlijā, 2021
LV portāls
Inese Helmane

Koku ciršanas/zāģēšanas kārtību regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Tā 4. punkts noteic, ka attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

  • pilsētas un ciema teritorijā;
  • īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;
  • teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;
  • parkā;
  • kapsētā;
  • alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
  • gar valsts un pašvaldību ceļiem;
  • virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;
  • Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;
  • pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;
  • kad tie 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Šāds ierobežojums saistīts ar putnu ligzdošanas laiku.

MK noteikumu 5. punktā skaidrots, ka koku ciršanas lieguma periods neattiecas uz kokiem, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm, uz augļu kokiem un bīstamiem kokiem, kas var radīt apdraudējumu sabiedrībai.

Par nelikumīgu koku nozāģēšanu paredzēts gan sods, gan zaudējumu kompensācija.

Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu regulē Administratīvā atbildības likuma 117. pants. Savukārt saskaņā ar Meža likuma 51. panta 11. daļu par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 140 naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība ir pieci eiro, tātad līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 280 naudas soda vienībām (līdz 1400 eiro).

“Noteikumu par koku ciršanu ārpus meža” 3. pielikumā noteikti koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta kā minēto koeficientu reizinājums. Iegūtais rezultāts ir zaudējumu atlīdzības apmērs naudas izteiksmē.

Vairāk par nelikumīgu koku ciršanu publikācijā “Kāda ir atbildība, ja nelikumīgi nozāģē koku”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 40 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU