Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 11. panta pirmā un sestā daļa nosaka: “Ja vecākam nav ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus un vecāks nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus vismaz šā likuma 13. panta 2.² daļā noteiktajā apmērā, iesniedzējam ir tiesības iesniegt fonda administrācijai iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda.

Ja vecāks, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, pierādījis, ka veicis uzturlīdzekļu maksājumu par kārtējo mēnesi bērna uzturam vismaz tādā apmērā, kāds par attiecīgo bērnu tiktu izmaksāts no fonda, fonda administrācija pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu uz četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja parādnieks iesniedzis pierādījumus, ka četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par uzturlīdzekļu izmaksu, viņš nodrošinājis maksājumus vismaz par trim secīgiem mēnešiem, fonda administrācija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus.”

Līdz ar to Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija pārskaita uzturlīdzekļus uz vecāka kontu, nevis bērna kontu, ja bērnam tāds ir. Arī vecāks saskaņā ar Civillikuma 179. pantu nodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai bērna vecākam, kurš īsteno bērna ikdienas aprūpi un uzraudzību.

Ja bērna tēvs pārskaita naudas līdzekļus bērnam uz bērna mātes norēķinu kontu un to apmērs atbilst minimālajam uzturlīdzekļu apmēram, ko izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, un maksājumi ir veikti secīgi vismaz trīs mēnešu pēc kārtas, tad saskaņā ar iepriekš minēto likuma normu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ir pamats pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu.

Ja bērnam ir atvērts cits konts un bērna tēvs neregulāri veic maksājumus, kas ir mazāki par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko saņemat no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, nav pamata atteikties no valsts izmaksātajiem uzturlīdzekļiem.