Bērna kopšanas atvaļinājumu darba devējs piešķir bērna mātei pēc tam, kad bērns ir piedzimis un ir beidzies grūtniecības atvaļinājums (noslēgta B slimības lapa).

Līdz tam sievietei ir tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu, ko nosaka Darba likuma 154. pants:

• grūtniecības atvaļinājumu (56 kalendāra dienas) un dzemdību atvaļinājumu (56 kalendāra dienas) aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma diena izmantotas līdz dzemdībām;
• sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas;
• grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

Iepriekšminēto atvaļinājumu piešķiršanas pamats būs ārsta izsniegta slimības lapa B. Šos atvaļinājumus apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, piešķirot maternitātes pabalstu, ko izmaksā divās daļās – pirms un pēc dzemdībām, kad slimības lapa B tiek iesniegta.

Darba likuma 37. panta septītā daļa noteic, ka darba devējam ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām. Paredzamo dzemdību laiku un dzemdību faktu apstiprina ārsta atzinums.

Tādējādi, ja sieviete labi jūtas un pati tā vēlas, viņa var nedoties grūtniecības atvaļinājumā uz 56 (vai attiecīgi 70) dienām pirms dzemdībām, bet strādāt vēl kādu laiku, taču ne ilgāk kā divas nedēļas pirms paredzētā dzemdību datuma. Neatkarīgi no slimības lapas B iesniegšanas dienas VSAA apmaksās kopā ne mazāk kā 112 atvaļinājuma dienas.