Likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” noteiktas personas, kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus. Pirmām kārtām tās ir trūcīgas un maznodrošinātas personas.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 233 uzskaitīti dokumenti, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli:

• trūcīgai personai (ģimenei) – rakstisks sociālās palīdzības dienesta atzinums par attiecīgās personas (ģimenes) atbilstību trūcīgas personas (ģimenes) statusam;
• sociāli mazaizsargātai personai (ģimenei):

1. ģimenei ar trim vai vairāk nepilngadīgiem bērniem – dzīvesvietas izziņa;
2. ģimenei, kura audzina bērnu invalīdu, – dzīvesvietas izziņa, uzrādot bērna invalīda apliecību;
3. ģimenei, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi, – dzīvesvietas izziņa, uzrādot pensionāra vai invalīda apliecības;
4. atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai nav apgādnieka, – dzīvesvietas izziņa;
5. atsevišķi dzīvojošam invalīdam, kuram nav apgādnieka, – dzīvesvietas izziņa, uzrādot invalīda apliecību;
6. politiski represētai personai – dzīvesvietas izziņa, uzrādot represētās personas apliecību;

Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt pašvaldības sociālo dzīvokli, nosaka attiecīgās pašvaldības dome saistošajos noteikumos. Pašvaldība var noteikt labvēlīgākus nosacījumus nekā tie, kas minēti likumā.

Arī iedzīvotāja tiesības uz sociālo dzīvokli vērtē pašvaldības speciālisti. Savas pašvaldības domē jānoskaidro, kādus nosacījumus paredz jūsu pašvaldības saistošie noteikumi šādas palīdzības sniegšanai.

Maznodrošinātie iedzīvotāji pašvaldībā var saņemt arī cita veida atbalstu – mājokļa pabalstu, lai privātā kārtā īrētu dzīvokli. Mājokļa pabalstu piešķir dzīvojamās telpas īres, apsaimniekošanas maksas, komunālo pakalpojumu maksājumu segšanai.