E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 23441
Lasīšanai: 6 minūtes

Mājokļa pabalstam ir noteiktas izdevumu normas

J
jautā:
10. jūnijā, 2021
Janis

Personai ir maznodrošinātā statuss. Persona saņem invaliditātes pabalstu 140 eiro apmērā. Cilvēks īrē 42 metru dzīvokli un maksā par šo dzīvokli 200 eiro + komunālos maksājumus no 60 līdz 150 eiro atkarībā no laika un apkures izmaksām. Persona ir deklarēta dzīvokļa īres vietā (Rīga) un dzīvo šajā dzīvoklī. Šajā dzīvoklī cilvēks dzīvo viens. Šajā dzīvoklī tiek deklarēta vēl viena persona, kas ir dzīvokļa īpašnieks vai viņa radinieks vai paziņa. Kopumā ir deklarēti 2 cilvēki (1 persona, kas prasa pabalstu un dzīvo, + 1 persona, kas ir deklarēta, bet nedzīvo šajā dzīvoklī), bet dzīvo 1 persona, kas lūdz dzīvokļa pabalstu. Personai, kura prasa dzīvokļa pabalstu, ir tiesu izpildītājs ar maksimālo ienākumu 250 eiro. Rīgas domes Labklājības departamenta speciālisti norāda, ka tikai 50% no īres un komunālajiem maksājumiem, tāpēc ka deklarētas divas personas, neskatoties uz to, ka persona dzīvo viena. Vai persona, kura lūdz dzīvokļa pabalstu, saņems šo pabalstu 100% apmērā, ja viņai ir dzīvokļa īres līgums un ja viņa īrē dzīvokli, dzīvo viena pati šajā dzīvoklī un šajā adresē ir deklarēti divi cilvēki, ja šie cilvēki nav radi? Cik lielu dzīvokļa pabalstu (īres un komunālie) šis cilvēks varētu saņemt?

A
atbild:
06. jūlijā, 2021
Lidija Dārziņa
LV portāls

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir definēts, kas ir mājsaimniecība: vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Likuma 33. pantā ir noteikts garantēto minimālo ienākumu slieksnis un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis sociālās palīdzības saņemšanai:

  • garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā;
  • trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā;
  • maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni (tātad – ne zemāku par 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā).

Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” ir noteiktas mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas, un ir arī paredzēts, ka sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.

Likums paredz mājokļa pabalstu trūcīgām un maznodrošinātām personām, taču tas nenozīmē, ka cilvēki ar maziem ienākumiem var prasīt apmaksāt dzīvošanu jebkura lieluma mājoklī un neierobežotu daudzumu izmantoto komunālo pakalpojumu.

Pamatojoties uz likumu un MK noteikumiem, Rīgas dome 2021. gada 26. maijā izdevusi saistošos noteikumus Nr. 49 “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”.

Pielikumā “Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju normas” noteikta mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:

  • par mājokļa kopējās platības 32 m2 vienai personai mājsaimniecībā un 18 m2 katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
  • pabalstu aprēķina par visu platību, ja:
  1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;
  2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

Izdevumi par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanu tiek apmaksāti saskaņā ar mājokļa lietošanu noslēgtā dokumenta nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:

  1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m2 – 8 eiro par 1 m2;
  2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m2, līdz 45 m2 – 7 eiro par 1 m2;
  3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m2 – 5 eiro par 1 m2;

Tāpat izdevumu normas ir noteiktas komunālajiem un citiem pakalpojumiem.

Pašvaldības sociālā dienesta lēmumu persona var apstrīdēt pašvaldības domē. Vispirms tomēr sociālajiem darbiniekiem būtu jālūdz padoms, kā varat risināt situāciju, ja mājsaimniecībā tiek ieskaitīts cilvēks, kurš tur nedzīvo, un ja jums nav iespēju panākt, lai anulētu ziņas par deklarēto dzīvesvietu cilvēkam, kurš šajā dzīvoklī nedzīvo un neuzturas.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pantā ir paredzēts, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

1) dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;

2) attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 85 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU