Labdien! Esmu nosūtīts darba izpildei sabiedriskajā transportā. Darba laiks šī darba izpildei konkrētajā dienā ir no 7.41 līdz 21.55. Šajā laikā man ir neapmaksāts pārtraukums atpūtai no 11.32 līdz 17.56. Nostrādātais laiks ir 7,83 stundas. Pārtraukums tiek apmaksāts pēc koplīguma kā dīkstāve (6 eiro dienā). Vai šāds neadekvāti garš pārtraukums atbilst Darba likumam, un vai tomēr daļa no tā nebūtu jāiekļauj darba laikā?
Darba likuma 145. panta “Pārtraukumi darbā” pirmā daļa noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām.
Panta otrā daļa noteic, ka pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm, bet darba devējs var noteikt arī garāku pārtraukumu, piemēram, vienu stundu.
Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību.
Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.
Konkrētajā situācijā Darba likuma normas nav pārkāptas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!