Pieņemot, ka jautājuma būtība ir par nekustamā īpašuma mantošanu, varu sniegt vispārīgu atbildi.

Proti, ja persona, kura dāvinājumā ir saņēmusi nekustamo īpašumu, nav atstājusi pēdējās gribas rīkojumu (mantojuma līgumu vai testamentu), tad mantinieki manto pēc likuma (Civillikuma 390. pants):

Pēc likuma aicināti mantot:

1. laulātais;
2. radnieki;
3. adoptētie.

Mantojuma atstājēja radnieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu.

Mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

1. pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;
2. otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
3. trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
4. ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

Tas nozīmē, ka piemēram, nekustamo īpašumu, kurš ietilpst mantojuma atstājēja mantā, varētu mantot mantojuma atstājēja meita kā pirmās šķiras mantinieks.