Kā zināms, fizisko personu datu apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, reglamentē fizisko personu datu aizsardzības regula 2016/679 un Latvijas Republikas nacionālie tiesību akti. Darba tiesiskajās attiecībās (t. i., attiecībās, kuras ir noregulētas ar darba līgumu) darba devējam, izpildot darba līgumā noteiktos pienākumus un realizējot tiesības, pastāv arī savas likumīgās (leģitīmās intereses). Tas nozīmē, ka darba devēja un darbinieka tiesiskajās attiecībās (tostarp fizisko personu datu apstrādes jomā) nebūs vienlīdzības. Darba devējs pēc darba tiesisko attiecību būtības nosaka darbiniekam noteiktu uzvedības modeli (piem., darba kārtības noteikumus) un pienākumu loku (amata apraksts). Darba devējam, realizējot savas leģitīmās intereses, var būt nepieciešamība apstrādāt arī darbinieku personas datus. Realizējot minēto nolūku, būtisks faktors ir darbinieku informētība par plānoto datu apstrādi. Šādu informēšanu nepieciešams nostiprināt rakstiski (darba līgumā, amata aprakstā, darba kārtības noteikumos vai citādi): tas nozīmē, ka nav veikta datu apstrāde (sejas attēls), un par šādas apstrādes mērķi darbiniekam ir jāpaziņo savlaicīgi. Šādā situācijā būs piemērojams nevis regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts “piekrišana”, bet gan 6. panta 1. punkta f) apakšpunkta “leģitīmās intereses” tvērums. Tādējādi, ja darbinieki ir pienācīgā kārtā informēti par darba devēja plānoto videofiksāciju, kā arī par šī materiāla izmantošanas (publicēšanas) veidu, tad viņiem nevar rasties pretenzijas par darba devēja interešu īstenošanu, tostarp datu apstrādes jomā.