E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 233
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Par publiskoto atbildība jāuzņemas medijiem

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
15. novembrī, 2010
Jeļena Ivancova

Daugavpils novada avīze "Latgales Laiks" lūdz komentāru kāda mūsu lasītājai svarīga jautājuma risināšanā. Lasītāja ir uzdevusi šādu jautājumu: “Tagad daudzas Latvijas TV aicina cilvēkus būt par reportieriem. Kādas ir manas pilsoņa tiesības, vai mani drīkst fotografēt katrs, kam ienāk prātā, vienalga kad un kā es izskatos? Vai TV ir tiesības cilvēku rādīt TV piem., pliku, piedzērušos, kādā nelaimē (piem., avārijā) un secināt no TV ekrāna, ka piem., piedzēries utt.?"

A
atbild:
06. decembrī, 2010
Tiesībsarga birojs
Liene Lauceniece, juriskonsulte

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu personas dati ir “jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu” un personu datu apstrāde ietver “jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu”. Lielākā daļa no personas datu apstrādes vispārīgajiem principiem neattiecas uz gadījumiem, ja dati apstrādāti žurnālistikas vajadzībām, bet tas jādara, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz kārtību attiecībā uz informācijas publiskošanu presē un citos masu informācijas līdzekļos. Informācija, kuru aizliegts publicēt, ir noteikta šā likuma 7. pantā. Cita starpā šis pants paredz, ka aizliegts ir publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu, kā arī aizliegts iejaukties personu privātajā dzīvē. Arī Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un citos starptautiskajos tiesību aktos ir garantētas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas godu un cieņu.

Preses un citos masu informācijas līdzekļos drīkst ievietot publiskā vietā uzņemtus fotoattēlus vai filmētus materiālus, tomēr, to darot, masu informācijas līdzekļa pārstāvim ir jāievēro likumā paredzētais. Tātad, ja fotogrāfijas vai filmētais materiāls ir tāds, kurā persona ir atpazīstama un konkrētajā situācijā varētu tikt aizskarts personas gods un cieņa vai ar to tiktu pārkāptas personas tiesības uz privāto dzīvi, tad šo materiālu nedrīkstētu izmantot bez saskaņošanas ar konkrēto personu.

Ja tomēr šāds pārkāpums ir noticis, tad, pirmkārt, personai ir tiesības saskaņā ar likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteikto “pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos ir tiesības prasīt atvainošanos”.

Ja šādā veidā neizdodas rast risinājumu vai šāds risinājums personu neapmierina, tai ir tiesības vērsties ar prasības pieteikumu pret attiecīgo masu informācijas līdzekli tiesā, lai iegūtu kompensāciju par privātās dzīves aizskārumu un goda un cieņas aizskārumu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas