Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Gintere norāda uz vairākiem normatīvajiem aktiem, kuri tiek ņemti vērā, nosakot tiesības uz pabalstiem.

Likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteic, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 30% apmērā no piešķirtā pabalsta.

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, tostarp bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu, ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kurā persona faktiski dzīvo un kurā atrodas tās parasto interešu centrs. Šaubu gadījumā pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pieprasījuma personai ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas apstiprina, ka persona pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā un ka Latvija ir tās parasto interešu centrs.

Saskaņā ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā bērna piedzimšanas pabalsts tiek maksāts saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras tiesību normas attiecas uz māti bērna piedzimšanas brīdī. Līguma 16. pants noteic, ka ģimenes pabalsti, tostarp bērna kopšanas pabalsts un ģimenes valsts pabalsts, tiek piešķirti un izmaksāti saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā ir bērna dzīvesvieta.

Izskatot, vai bērna kopšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta pieprasītājs un bērns pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vērtē personas un bērna parasto interešu centru, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) nodarbinātības būtību (vai darba līgums noslēgts vismaz uz diviem gadiem);

2) vai persona maksā algas nodokli un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā;

3) uzturēšanās ilgumu un nepārtrauktību Latvijas teritorijā (ir deklarētā dzīvesvietas adrese vai/un papildu adrese);

4) vai bērns izglītību iegūst Latvijā un izglītības ieguves ilgumu;

5) mājokļa situāciju (vai ir pastāvīgs mājoklis īpašumā, vai ir noslēgts īres līgums, kas reģistrēts zemesgrāmatā vai Valsts ieņēmumu dienestā);

6) informāciju par piešķirtajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem;

7) personas iesniegtos dokumentus, kas pierāda, ka persona noteiktajā laikposmā ir veikusi saimniecisko darbību Latvijā, dokumentus par ilgstošu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu Latvijā un citus dokumentus.

Lai izvērtētu konkrēto situāciju, VSAA lūdz rakstīt aģentūrai uz e-pastu: konsultacijas@vsaa.gov.lv.

Savukārt jautājumi par bērna reģistrāciju un dokumentu sagatavošanu un izsniegšanu ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē. Informāciju varat iegūt pārvaldes mājaslapā. Tajā norādīts, ka dokumentus iespējams iesniegt arī tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs.