Kopš 2020. gada 1. jūlija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) ir zaudējis spēku un tā vietā ir stājies spēkā Administratīvās atbildības likums (AAL).

LAPK bija noteikts viss regulējums administratīvo pārkāpumu jomā. Savukārt AAL paredz administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā.

Proti, no 2020. gada 1. jūlija administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot AAL paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošie likumi vai pašvaldību saistošie noteikumi.

Sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē ir noteikti Ceļu satiksmes likumā (CSL).

Kopš AAL stāšanās spēkā mopēdu vadītājiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē tiek piemērots tāds pats sods kā citiem transportlīdzekļu vadītājiem, nevis tāds kā velosipēdu vadītājiem.

CSL 51. panta sestā daļa paredz, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav noteiktā kārtībā iegūtas vai ir atņemtas), piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 56 līdz 114 naudas soda vienībām (280–570 eiro apmērā).

Līdz 2020. gada 1. jūlijam par iepriekšminēto pārkāpumu mopēda vadītājam piemēroja līdzvērtīgu sodu velosipēda vadītājam, t. i., brīdinājumu vai naudas sodu 7–30 eiro apmērā.

Sīkāk ar administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē mopēdu vadītājiem varat iepazīties LV portāla publikācijā “Mopēdu vadītājiem būs bargāki sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē”.

Tāpat norādām, ka līdz 2020. gada 1. jūlijam jeb administratīvās atbildības reformas stāšanās spēkā dienas atbilstoši LAPK 312. panta otrajai daļai gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, izvairījās nodot vadītāja apliecību un turpināja vadīt transportlīdzekli, kad transportlīdzekļu vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts robežsardze pagarināja tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība. Savukārt pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecēšanas persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varēja atgūt tiesības un saņemt tiesību apliecinošo dokumentu.

AAL, ar kuru LAPK zaudēja spēku, nav pārņemta iepriekšminētā tiesību norma. Proti, ja persona turpina vadīt transportlīdzekli laikā, kad ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, to atņemšanas termiņš vairs netiek pagarināts, bet saskaņā ar CSL tiek piemērots naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no 56 līdz 114 naudas soda vienībām (no 280 līdz 570 eiro).

Kopš 2020. gada 1. jūlija termiņš tiek pagarināts atbilstoši laika posmam, kāds pagājis no tiesību izmantošanas aizlieguma piemērošanas brīža līdz transportlīdzekļa vadīšanai, tikai gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma, kas iegūts pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, laikā.

Vairāk par termiņa pagarināšanu, ja tiek vadīts transportlīdzeklis laikā, kad atņemtas tiesības, var lasīt LV portāla skaidrojumā “Kādos gadījumos var pagarināt vadīšanas aizlieguma termiņu”.