Administratīvās atbildības likuma (AAL) 133. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

AAL nosacīti paredz divas administratīvo pārkāpumu lietu kategorijas:

• lietas, kuras tiek izskatītas tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas (lietas izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā);
• lietas, kuras netiek izskatītas tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas (lietas izskatīšana iestādē).

Ja vien tas ir iespējams, lieta būtu jāizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas. Vienlaikus amatpersonai jāizlemj, vai tas objektīvi ir iespējami.[1]

Tas nozīmē, ka ir iespējama situācija, kurā administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk viena amatpersona, bet lēmumu par administratīvā soda piemērošanu pieņem cita amatpersona (iestāde).

Saskaņā ar AAL administratīvo pārkāpumu process paredz vairāku lēmumu pieņemšanu, no kuriem svarīgākie ir:

• lēmums par procesa uzsākšanu;
• lēmums administratīvā pārkāpuma lietā;
• lēmums par procesa izbeigšanu.

Vienlaikus bez iepriekšminētajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu procesā var pieņemt vairākus pakārtotus procesuālos lēmumus, piemēram, lēmumu par ekspertīzes nozīmēšanu, lēmumu par mantu un dokumentu izņemšanu u. tml.

AAL 151. pantā noteikts, ka, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

• lēmumu par soda piemērošanu;
• lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

Savukārt atbilstoši AAL 157. pantam:

• ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, pieņemto lēmumu paziņo uzreiz pēc administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas;
• ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, lēmumu paziņo pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas dienas.

Vēršam uzmanību, ka precīzu termiņu administratīvo pārkāpumu lietām, kuras izskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, nav iespējams noteikt, taču praksē šīs lietas tiek izskatītas dažu minūšu laikā.[2]

Lēmumu, tāpat kā citus dokumentus, paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu, bet lēmuma paziņošana AAL 157. panta kontekstā nozīmē lēmuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (atkarībā no paziņošanas veida), nevis lēmuma saņemšanu.[3]

[1] N. Laveniece-Straupmane. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai. Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 399. lpp.

[2] N. Laveniece-Straupmane. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai. Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 408. lpp.

[3] N. Laveniece-Straupmane. Lēmuma pieņemšana. Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 424. lpp.