Civillikuma 146. panta otrā daļa noteic, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Civillikuma 155. panta pirmā daļa savukārt paredz, ka paternitātes atzīšana notiek, ja bērna tēvs un māte personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.

Civillikuma 157. panta pirmā daļa paredz, ka paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155. pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

Par bērna tēvu tiek uzskatīta persona, kas ir ierakstīta kā bērna tēvs bērna dzimšanas apliecībā. Līdz ar to, ja bērna dzimšanas apliecībā nav ieraksta par bērna tēvu, tad piedzīt uzturlīdzekļus nav iespējams.

Lai bērna tēvs uzsāktu maksāt uzturlīdzekļus, ir nepieciešams noteikt paternitāti (brīvprātīgā kārtā vai tiesas ceļā). Uzturlīdzekļu izmaksa no tēva puses ir iespējama tikai no tā laika, kad viņš tika oficiāli reģistrēts kā bērna tēvs bērna dzimšanas apliecībā.