Ja decembrī bija dīkstāves pabalsts, tad to maksāja nevis uzņēmumam, bet gan darbiniekam. Darba devējam iesniegumā par dīkstāves pabalstu bija arī jāapliecina, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā.

Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu. Apdrošināšanas stāžu nosaka no datuma, kad persona uzsākusi darba tiesiskās attiecības, līdz darba tiesisko attiecību pārtraukšanai.

Uzņēmēji, kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam (bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā epidemioloģiskās situācijas dēļ noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi) – piedzīvo ieņēmumu kritumu, var vērsties VID un saņemt atbalstu algu subsīdijai saviem darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba laiku. Savukārt darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru.

Par saviem darbiniekiem pieteikumu iesniedz darba devējs. Atbalstam par martu var pieteikties līdz 15. aprīlim, par aprīli – līdz 15. maijam, par maiju – līdz 15. jūnijam, par jūniju – līdz 15. jūlijam.

Pirms iesnieguma iesniegšanas darba devējam jāiesniedz arī darba devēja ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī.

Pieteikumā darba devējam jāapliecina, ka darbinieks nav darba nespējā, ar darbinieku netiks pārtrauktas darba attiecības laikā, par kuru piešķirts atbalsts, kā arī vienu mēnesi pēc šī laikposma.

Saņemot atbalstu algu subsīdijai, uzņēmums no aprēķinātās algas veic VSAOI (darba devēja daļu un darba ņēmēja daļu) un IIN aprēķinu un ieskaita budžetā.

Tas noteikts Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.

Saeimā izskatīšanai tiek gatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuros paredzēts noteikt, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kas saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai slimības palīdzības pabalstu, ir sociāli apdrošināti pabalsta periodā attiecīgi tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem viņi ir sociāli apdrošināti kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie. Obligātās iemaksas par minētajām personām netiek veiktas, bet šie periodi tiek pielīdzināti apdrošināšanas periodam minētajām personām, nosakot tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju.

Saeimā grozījumi likumā tiek gatavoti izskatīšanai otrajā lasījumā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra LV portālam e-konsultācijā “Vai dīkstāves pabalsta periods ietekmē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu” iepriekš jau ir norādījusi, ka pašreiz, nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, vecāku pabalstu, slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu, laika periods, par kuru personai tika piešķirts dīkstāves pabalsts, dīkstāves palīdzības pabalsts vai vecāku pabalsta turpinājums, tiesību noteikšanai tiek ieskaitīts (ņemts vērā) kvalifikācijas periodā neatkarīgi no tā, ka šajā periodā obligātās iemaksas nav veiktas.

Tas nozīmē, ka, vērtējot personas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas persona kādu laiku ir saņēmusi kādu no minētajiem ārkārtējās situācijas laika pabalstiem, šis periods tiks ieskaitīts 12 mēnešu periodā, kas dod tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu nosaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz oficiālajiem reģistrētajiem datiem par konkrēto personu.