Labdien! Ko ir nepieciešams darīt, ja audžudēlam ir nomirusi vecmamma Zviedrijā un jāuzsāk mantošanas process? Bērna bioloģiskais tēvs nekontaktējas, un vecmammas civilvīrs slēpj testamentu. Kādās iestādēs vajag vērsties, un kādu informāciju ir nepieciešams zināt?
Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Šīs personas ir laulātais un radinieki uz likumiskās mantošanas pamata vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.
Ja persona, vēl dzīva esot, nav slēgusi mantojuma līgumu vai arī nav taisījusi testamentu, tad pēc viņas nāves mantošana notiek pēc likuma atbilstoši Civillikumā norādītai mantošanas kārtībai.
Civillikuma 404. pantā noteiktas četras likumisko mantinieku šķiras.
Atbilstoši Civillikuma 405. pantam zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.
Likumiskās mantošanas gadījumā jāņem vērā – pēc likuma manto laulātais, kā arī radinieki un adoptētie. Laulātais saņem pusi mantojuma, ja uz mantojumu piesakās arī pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieki. Ja tādu nav vai viņi nepiesakās, laulātais saņem visu mantojumu.
Latvijas valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu, un zvērinātie notāri nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus – mantiniekiem pašiem ir jāierodas pie zvērināta notāra un rakstiski jāizsaka vēlme mantot. Pēc tam zvērināts notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu.
Mantošanas iesniegumu mantinieks iesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.
Pirms lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu jau nav uzsācis kāds cits zvērināts notārs, piemēram, ja cits kandidāts uz mantojumu jau ir iesniedzis iesniegumu. Pēc tam zvērināts notārs pārliecinās Publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts jeb testaments (vai mantojuma līgums).
Pēc mantojuma lietas uzsākšanas, ja nepieciešams, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiek izsludināta mantojuma atklāšanās.
No jautājuma konteksta nav saprotams, vai mantojuma lieta ir jāuzsāk Zviedrijā vai Latvijā. Ja mantojuma lieta ir jākārto Zviedrijā, aicinātu jūs vērsties Zviedrijas vēstniecībā, kontaktinformācija: https://www.swedenabroad.se/lv/embassies/latvija-r%C4%ABga/.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!