Uz īpašnieka zemes atrodošās būves varētu būt gan bezmantinieku manta (Civillikuma 416. pants), gan bezīpašnieka lietas (Civillikuma 930. pants vai 417. pants). Abos gadījumos tās ir piekritīgas valstij.

Zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kad uz zemes uzcelta ēka ir patstāvīgs īpašuma objekts un pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam. Šādas tiesiskās attiecības paredz ēkas īpašnieka pienākumu maksāt zemes īpašniekam nomas maksu. Piespiedu nomas attiecības iespējams risināt, abām pusēm brīvprātīgi vienojoties par zemes nomas attiecībām.

Tomēr, ja ar ēkas īpašnieku neizdodas vienoties, zemes īpašniekam ir tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu, kas nozīmē tiesības prasīt gan nomas līguma noslēgšanu, gan faktisko nomas tiesisko attiecību atzīšanu, gan arī strīdu izšķiršanu par nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām un iespējamā parāda piedziņu.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 1354 32.3. apakšpunkts noteic, ka valstij piekritīgo nekustamo īpašumu nodod Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.

Līdz ar to konkrēto būvju funkcionāli saistītās zemes īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā.

Par citām iespējām, kā rīkoties šādā situācijā, iespējams vairāk uzzināt LV portāla rakstā “Kā rīkoties, ja uz īpašumā esošas zemes atrodas bezsaimnieka būve”.