Šajā jautājumā būtiska nozīme ir apstāklim, kuram vecākam pēc laulības šķiršanas (ja tāda ir bijusi) ir noteiktas bērna aizgādnības tiesības. Atbilstoši Civillikuma 179. pantam līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Abiem vecākiem ir vienādas tiesības, ja lietā nav pieņemts citāds lēmums.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Tādējādi, ja aizgādnības tiesības ir abiem vecākiem, tad vienam vecākam ir jārēķinās ar otra vecāka viedokli bērna tiesību jautājumos.

Jāsaprot arī, ka bērns nav īpašums, attiecībā uz kuru katrs vecāks var realizēt savas “tiesības”. Jebkura jautājuma risināšanā prioritāte ir bērna interešu aizsardzība – t. i., vai šajā gadījumā fotoattēlu publiskošana aizskar vai citādi negatīvi ietekmē bērna intereses. Tāpat jāsaprot, ka jebkurš vecāks var iebilst tikai pret savu personīgo datu apstrādi. Šajā gadījumā strīds ir par to, vai bērna fotoattēli ir publiskojami sociālo tīklu vietnēs un vai šādas publiskošanas dēļ rodas vai var rasties bērna privātuma tiesību aizskārums (nelabvelīgas sekas).

Personas datu apstrādi (konkrētajā gadījumā: publiskošanu sociālo tīklu vietnēs) reglamentē Visparīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Uzraudzības iestāde fizisko personu datu apstrādes jautājumos Latvijā ir Datu valsts inspekcija.

Iesūtītajā jautājumā nav norādīts, kā konkrēti publiskotie fotoattēli varētu kaitēt bērna interesēm un tiesībām. Jautājumā ir norādīts, ka viens no vecākiem nepiekrīt attēlu publiskošanai (nenorādot iemeslus). No minētā secināms, ka iebildumu cēlonis ir nevis bērna interešu aizsardzība, bet gan personiskie “aizskārumi” un “emocijas”, kam nav sakara ar izskatāmo jautājumu. Jebkurā gadījumā būtu jāņem vērā arī bāriņtiesas viedoklis šajā jautājumā.