Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību, iekļaujot arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu. Darījumus ar kapitāla aktīviem (vērtspapīriem) pamato ar ieņēmumu un izdevumu apliecinošajiem attaisnojuma dokumentiem (piemēram, kredītiestādes maksājuma dokuments, kas pamato ieguldījumu apmēru, vai konta pārskats par veiktajām iemaksām un izmaksām par konkrēto kapitāla aktīvu).

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹ panta (“Ienākuma no kapitāla noteikšana”) piektajā daļā ir noteikts: kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un kapitāla aktīva iegādes saistību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un turēšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” 54.6. 5. ailē “Izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi (ar veiktajiem ieguldījumiem)” norāda tikai tādus izdevumus, kas saistīti ar konkrētā kapitāla aktīva iegādi un tajā veiktajiem ieguldījumiem kapitāla aktīva turēšanas laikā vai, ja tiek atsavināti vērtspapīri, ar vērtspapīru konta uzturēšanu un kurus var dokumentāri pierādīt (persona nodrošina dokumentu saglabāšanu vismaz piecus gadus no deklarācijas DK iesniegšanas dienas un pēc pieprasījuma uzrāda tos Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām).