Uzturlīdzekļu piedziņas lietās ir iespējama pārstāvība. Ja bērna tēvs nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, juridiski saskarsmes tiesības realizēt jums nebūs iespēju.

Bērna mātei ir tiesības celt prasību par uzturlīdzekļiem tiesā, ja bērna tēvs ir ierakstīts dzimšanas apliecībā.

Valsts sociālo pabalstu likumā ir paredzēts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu (likuma 9. pants).  

Aizbildnis var prasīt uzturlīdzekļus otram no vecākiem – tēvam. Tomēr jābūt likumīgam pamatam, kas apstiprina, ka konkrētā persona ir bērna tēvs. Šāds tiesiskais pamats ir ieraksts bērna dzimšanas apliecībā. Ja bērna tēvs nav norādīts dzimšanas apliecībā, no viņa piedzīt uzturlīdzekļus nav iespējams, nav tiesiskā pamata.

Savukārt, ja dzimšanas reģistrā nav norādītas ziņas par bērna tēvu, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda saņemt nevarēs. Šādā gadījumā vispirms jāvēršas tiesā ar prasību par paternitātes noteikšanu un vienlaikus var celt prasību arī par uzturlīdzekļu piedziņu no tēva.

Prasītāji prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

Ja bērna izcelsmes noteikšanai ir nepieciešams veikt DNS testu, Civilprocesa likuma 249.¹ pants paredz, ka tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītājas (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Jūsu situācijā, kad bērnam nav noteikta paternitāte, persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, var celt prasību tiesā par paternitātes noteikšanu atbilstoši Civillikuma 158. pantam, kas paredz, ka prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu.

Ja bērna tēvs tiks ierakstīts dzimšanas apliecībā, bērna mātei ir tiesības prasīt lielākus uzturlīdzekļus, nekā to noteikusi valsts, ja vecāks spēj tos nodrošināt. Atbilstoši Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteiktajam vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Ja vecāki par ikmēneša uzturlīdzekļu summu nevar vienoties, strīdu par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203. panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantā noteiktajam sacīkstes principam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā – katra puse pierāda tiesai savu prasījumu pamatotību. Nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesa vērtēs gan pieprasītā uzturlīdzekļu apmēra pamatojumu, gan tā samērīgumu ar abu vecāku finansiālo stāvokli.