Nodarbinātības noteikumi (nolīgtais darba laiks, darba samaksa, veicamie pienākumi u. c. aspekti) ir noteikti darbinieka darba līgumā, kā arī uzņēmuma iekšējās darba kārtības noteikumos. Šie dokumenti nav formāli, tie ir jāizpilda. Ja uzņēmums strādā nepārtrauktā darbības režīmā, tad ražošanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem parasti ir nolīgts attiecīgs darba laiks – summētā darba laika uzskaite un, iespējams, maiņu darbs. Tādējādi šie darbinieki strādā arī brīvdienās un svētku dienās, ja to paredz viņu maiņas grafiks.

Tiesības uz pārtraukumiem darbā ir noteiktas darba likumdošanā, piemēram, Darba likuma 145. pantā:

• Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām;
• Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika.
• Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam. Ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.
• Ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā.
• Pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.
• Darba devējs piešķir papildu pārtraukumu darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, un šie pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā.

Darbiniekiem ir jābūt aktīviem, prasot savu tiesību ievērošanu, ja kādu iemeslu dēļ tās tiek ignorētas. Par strīdu situācijām, ja darbiniekiem netiek nodrošināties tiesības uz atpūtu darba laikā, ir jārunā ar darba devēju. Pēc tam, ja problēmu nav iespējams atrisināt, jāvēršas Valsts darba inspekcijā ar sūdzību.