LV portāls e-konsultācijā jau ir skaidrojis, ka saskaņā ar Civillikuma 1069. pantu kopīpašniekiem ir pienākums rūpēties par kopējo lietu un nest zaudējumus, ja tādi nodarīti, rīkojoties ar kopējo lietu. Savukārt 1071. pants noteic, ka kopīpašuma uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu domājamām daļām.

Tāpat Civillikums noteic vispārīgo atbildības principu, proti, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Kopīpašuma uzturēšana ietver ne tikai ēkas uzturēšanu, bet arī pieguļošās teritorijas uzturēšanu pienācīgā kārtībā.

Ja, piemēram, kopīpašniekiem ir radušies zaudējumi viena kopīpašnieka prettiesiskas rīcības dēļ (ar to arī saprotot – nesaudzīga izturēšanās pret lietu, nerūpējoties vai nepienācīgi rūpējoties, neuzturot vai nepienācīgi uzturot tā īpašumā un/vai lietošanā atrodošos lietu u. tml.) un ir konstatējama cēloņsakarība, tad pārējie var celt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu.

Iepriekš būtu ieteicams vispirms nosūtīt brīdinājumu par plānojamo rīcību un sekām.

Kas attiecas uz atsavināšanu, jānorāda: ja viens kopīpašnieks nepiekrīt labprātīgi savu daļu pārdot otram, tad otrs kopīpašnieks ir tiesīgs celt prasību tiesā par kopīpašuma dalīšanu, pamatojoties uz Civillikuma 1074. pantu. Civillikuma 1075. pants paredz: ja puses nevar vienoties par dalīšanas veidu, tad tiesa var lemt par to, ka visu īpašumu atdod vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt otram viņa daļas naudā. Pieņemot lēmumu, tiesa ņem vērā ne tikai dalāmā priekšmeta īpatnības, bet arī lietas apstākļus, pie kuriem autores ieskatā piederētu apstākļi, kas apliecinātu to, ka pirmais kopīpašnieks nerūpējas par savām daļām, rada zaudējumus, u. c. līdzīgi apstākļi.