Apķīlājot bankas kontu, tiesu izpildītājs neredz parādnieka bankas konta saturu un to, kādi naudas līdzekļi tajā ienāk. Ja tiesu izpildītājs ir vērsis piedziņu uz naudas līdzekļiem, uz kuriem pēc likuma piedziņa nav vēršama, tad viņš par to ir jāinformē. Ar tiesu izpildītāju ir jākomunicē.

Kontu bloķēšanu regulē Civilprocesa likuma 599.¹ panta nosacījumi: (1) Vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tiesu izpildītājs sagatavo un nosūta kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā. Rīkojumu saskaņā ar kontu reģistra ziņām par parādnieka atvērtajiem kontiem nosūta attiecīgajai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā rīkojumā tiesu izpildītājs attiecībā uz parādnieku – fizisko personu – vienai no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem norāda šā likuma 1. pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu.

6) Parādniekam – fiziskajai personai – ir tiesības informēt tiesu izpildītāju par kontu, kurā tam saglabājami kā neapķīlāti naudas līdzekļi šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteiktajā apmērā.

Respektīvi, parādniekam ir tiesības, uzrādot pasi vai ID, karti izņemt bankas filiālē skaidrā naudā mēneša ietvaros 500 eiro vai 250 eiro, atkarībā no parādsaistību veida. Līdz ar to nevarētu veidoties situācija, ka cilvēks tiek atstāts vispār bez iztikas līdzekļiem.

Parādnieka pienākumi ir noteikti Civilprocesa likuma 552. pantā: (1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants).

(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai līdz 80 eiro, bet amatpersonai – līdz 360 eiro. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakussūdzību.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs nosūta iesniegumu prokuroram.

Par tiesu izpildītāja rīcību pastāv iespējas sūdzēties.   

Civilprocesa likuma 632. panta pirmā daļa nosaka: tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības, izņemot šā likuma 617. pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

Ja tiesu izpildītājs ir pieļāvis kādu disciplinārā kārtībā sodāmu pārkāpumu, piemēram, pieļāvis profesionāli neētisku rīcību vai pārkāpis normatīvo aktu kārtību, tad persona var iesniegt sūdzību attiecīgi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (Tiesu izpildītāju likuma 54. pantā noteiktajos gadījumos) vai Tieslietu ministrijā (Tiesu izpildītāju likuma 53. pantā noteiktajos gadījumos).