Personu pārstāvības vai aizstāvības tiesības un kārtība Latvijā ir noteikta Kriminālprocesa likumā, līdz ar to atkarībā no personas statusa kriminālprocesā pārstāvības noformējuma prasības var būt definētas atšķirīgi. 

Civillikums visos gadījumos neparedz pilnvaras izdošanu notariālā akta veidā, taču šādas prasības vai būt noteiktas speciālajos likumos.

Piemēram, Kriminālprocesa likuma 104. panta 1. daļa noteic, ka cietušo – pilngadīgu fizisko personu – var pārstāvēt jebkura pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, pamatojoties uz cietušā pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru.

Kā arī Krimināllikuma 536. panta 3.daļa nosaka: ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka apliecinātam.

Savukārt par ārvalstīs izdotu pilnvarojumu paskaidrojam: atkarībā no tā, kurā valstī pilnvarojums ir izdots, var būt nepieciešamība arī pēc šāda dokumenta legalizācijas (izdevēja valstī), lai tas būtu atzīts Latvijas Republikā. To nosaka Dokumentu legalizācijas likums.