Darbinieka tiesības un pienākumus darbavietā regulē darba līgums, kā arī uzņēmuma iekšējie normatīvie dokumenti. Starp tiem ir iekšējās darba kārtības noteikumi. Faktiski ir neiespējami identificēt tādu darbavietu, kas atļautu darbiniekam darba pienākumu izpildi veikt alkohola vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī.

Jautājumā norādītā informācija nav pietiekama, lai vērtētu, vai darba devējs ir iereibušajam darbiniekam draudējis un izdarījis morālu spiedienu. Tam būtu nepieciešami apliecinājumi.

Par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu – atrašanos reibuma stāvoklī darbavietā – atbilstoši Darba likuma 90. pantam darba devējs ir tiesīgs darbiniekam rakstveidā izteikt piezīmi vai rājienu, minot apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu.

Kā norāda zvērināts advokāts Imants Muižnieks, kompensācijas pieprasīšanas pamats darba tiesībās būtu nevienlīdzīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums. Tomēr situāciju, kad darbinieks atļaujas darbā ierasties alkohola reibumā, uz šādu gadījumu nevarētu attiecināt, jo darbinieks neatrodas salīdzināmos apstākļos. Tādēļ ir pieļaujamas atšķirīgas tiesiskās sekas. Turklāt, ja darba devējs, konstatējot būtisku darba kārtības pārkāpumu, ir rīkojies likumā noteiktajā kārtībā, lai sauktu darbinieku pie disciplināratbildības, tad pamats apgalvojumam par morālā kaitējuma fakta esamību ir strīdīgs pats par sevi.