E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22612
Lasīšanai: 3 minūtes

Īres līgums un ar to uzņemtās saistības

J
jautā:
03. martā, 2021
Nadežda

Labdien! Vai izīrētājs ir tiesīgs ieturēt drošības naudu, īres līguma termiņam beidzoties, ja es nebiju laikus brīdinājusi izīrētāju par to, kas nevēlos pārslēgt līgumu? Īrēju dzīvokli no īpašnieka ar līgumu uz gadu (10.03.2020.–10.03.2021.). 10.02.2021. paziņoju īpašniekam, ka nevēlos pārslēgt līgumu, kad termiņš beigsies. Vēlāk īpašnieks paziņoja, ka ieturēs daļu no manas drošības naudas, jo es nebiju viņu par to brīdinājusi līgumā noteiktajā laikā. Viens no mana īres līguma punktiem noteic, ka īrniekam ir jāpaziņo izīrētajam par vēlmi pārtraukt līgumu vai nevēlēšanos pārslēgt līgumu pēc tā termiņa beigām pirms 60 dienām. Gribu pārliecināties, ka šajā situācijā izīrētājam ir taisnība un viņam ir tiesības šo naudu ieturēt.

A
atbild:
16. martā, 2021

Latvijā ir spēkā likums “Par dzīvojamo telpu īri”, proti, likuma 6. pantā ir paredzēts: ja īres līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, tad, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumus, kad līgumā ietverta saistības, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu.

Savukārt likumā 12.1 pantā ir noteikta drošības nauda, proti: “Izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus.” Kā arī: “Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.”

Tātad jūsu gadījumā izīrētajam ir tiesības ieturēt no jums daļu drošības naudas.

Ja skatās paplašināti no tiesību puses, tad likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir nozares likums, kam pamatā ir Civillikums, tā ceturtā daļa “Saistību tiesības”.

Proti, atbilstoši Civillikuma 1140. pantam katra tiesiska darījuma pamatā ir “gribas īstums”, proti, tas, ka, slēdzot darījumu, jums bija zināmi tā nosacījumi un jūs izteicāt savu gribu (parakstījāt īres līgumu) brīvi bez maldības, viltus un spaidiem. Pretējo jums ir tiesības pierādīt tiesā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 99 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU