Latvijā ir spēkā likums “Par dzīvojamo telpu īri”, proti, likuma 6. pantā ir paredzēts: ja īres līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, tad, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumus, kad līgumā ietverta saistības, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu.

Savukārt likumā 12.¹ pantā ir noteikta drošības nauda, proti: “Izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus.” Kā arī: “Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.”

Tātad jūsu gadījumā izīrētajam ir tiesības ieturēt no jums daļu drošības naudas.

Ja skatās paplašināti no tiesību puses, tad likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir nozares likums, kam pamatā ir Civillikums, tā ceturtā daļa “Saistību tiesības”.

Proti, atbilstoši Civillikuma 1140. pantam katra tiesiska darījuma pamatā ir “gribas īstums”, proti, tas, ka, slēdzot darījumu, jums bija zināmi tā nosacījumi un jūs izteicāt savu gribu (parakstījāt īres līgumu) brīvi bez maldības, viltus un spaidiem. Pretējo jums ir tiesības pierādīt tiesā.