E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22568
Lasīšanai: 7 minūtes
1
2
1
2

Kā tiek aprēķināta darba samaksa, ja bijusi dīkstāve

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
01. martā, 2021
Ilze Černova

Labdien! Jautājums saistīts ar dīkstāvi, kas nav radusies darbinieka vainas dēļ. Kā būtu pareizi aprēķināma darba alga? Strādājot ražošanā, kura darbojas režīmā 24/7, darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar stundas likmi 6,00 EUR stundā un pārskata periodu 3 mēneši (reizi kvartālā). Grafiks tiek saskaņots iepriekšējā mēnesī, tajā ir paredzēts gan dienas, gan nakts darbs.
Katru mēnesi tiek izmaksāts atalgojums par nostrādātajām stundām, t. sk. piemaksa par darbu naktīs un svētku dienās. Vairākus mēnešus ražošanā ir dīkstāve, līdz ar to darbinieks nostrādā mazāk stundu, tostarp nakts stundu, nekā plānots saskaņotajā grafikā. Kā būtu pareizi aprēķināms atalgojums pārskata perioda beigās? Piemēram: janvārī darba stundu skaits ir 160 stundas, grafikā paredzētas 150 stundas, reāli nostrādātas 120 stundas (dīkstāve pamatā bija nakts darba laikā, kad darbinieks plānoja saņemt piemaksu par nakts darbu).
Februārī ir 160 darba stundas, grafikā paredzētas 162 stundas, reāli nostrādātas 140 stundas.
Martā ir 184 darba stundas, grafikā paredzētas 170 stundas, reāli nostrādātas 160 stundas.
Vai summētais darba laiks ir uzskatāms par normālo darba laiku un darbiniekam būtu jāpiemaksā līdz mēneša darba stundu skaitam pēc nolīgtās stundas likmes, pat ja grafikā paredzēts mazāk? Vai būtu jāpiemaksā tikai par dīkstāves stundām, ievērojot paredzēto stundu skaitu grafikā (J 150, F 162, M 170) un nolīgtās stundas likmes? Kā ir ar nakts dīkstāves stundu apmaksu?

A
atbild:
22. martā, 2021
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja

No jūsu sniegtās informācijas nav konstatējams, kāds darba laiks jums ir nolīgts – normālais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju vai nepilns darba laiks ar summētā darba laika organizāciju.

Atbilstoši Darba likuma noteikumiem darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, kā arī darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros (Darba likuma 51. panta pirmā daļa, 52. pants). Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu (Darba likuma 51. panta otrā daļa). Ņemot vērā minēto, darbiniekam ir nodrošināms darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa. Tādējādi, ja darbiniekam nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju, tad darba devējam darbinieka darba laiks darba grafikā jāplāno tā, lai pārskata periodā tiktu nodrošināts normālais darba laiks.

Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Viens no Darba likuma 74. pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Darbiniekam par dīkstāves laiku ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, akorda algas gadījumā ir izmaksājama vidējā izpeļņa (Darba likuma 74. panta otrā, trešā daļa).

Ministru kabinets ir noteicis kārtību, kādā darba devēji var saņemt atbalstu tad, kad ārkārtējās situācijas apstākļos darba devēji nevar nodarbināt darbiniekus pilnu darba laiku (Ministru kabineta 10.11.2020. noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos” paredz algu subsīdiju nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai). Savukārt situācijā, kad darba devējs, pašnodarbinātā persona un patentmaksātājs ir spiests pilnībā pārtraukt darbinieku nodarbināšanu vai saimniecisko darbību, atbalsta saņemšanas kārtība noteikta MK 24.11.2020. noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Noteikumos noteikti kritēriji, kurus piemēro Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto īpašo atbalsta mehānismu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un pantentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (dīkstāves atbalsts) piemērošanai. Minētos noteikumus piemēro Valsts ieņēmumu dienests. Norādāms, ka pieteikšanos atbalstam par dīkstāvi veic darba devējs, savukārt Valsts ieņēmumu dienests izvērtē atbalsta piešķiršanu.

Papildus jānorāda, ka tikai tad, ja netiek saņemts valsts atbalsts darbinieka dīkstāves apmaksai, darba devējam dīkstāve ir jāapmaksā no uzņēmuma finanšu līdzekļiem.

Ja darba devējs darbinieku nenodrošina ar darba līgumā nolīgto darbu pilnā apmērā un pārskata perioda beigās tiek konstatētas mazāk nostrādātas stundas, nekā bija jānostrādā saskaņā ar noslēgto darba līgumu, tad nenostrādātās stundas Darba likuma 74. panta otrās daļas izpratnē ir uzskatāmas par dīkstāvi. Ja atbilstoši noslēgtā darba līguma noteikumiem darbiniekam nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju un pārskata periodu trīs mēneši, tad darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam pārskata perioda normālā darba laika stundu daudzumu.

Atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajai daļai darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums par dīkstāves laiku izmaksāt noteikto darba samaksu (ja noteikta laika alga). Darba samaksa Darba likuma 59. panta izpratnē ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Lai veiktu darba samaksas aprēķinu, jāievēro Darba likuma 6. un 7. pantā nostiprinātie darba tiesību pamatprincipi, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, kā arī vienlīdzīgu tiesību principa, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošana.

Līdz ar to Valsts darba inspekcijas ieskatā, lai aprēķinātu objektīvu darba samaksu, kas darbiniekam jāizmaksā par dīkstāves laiku, tā būtu nosakāma, aprēķinot, cik dienu/stundu (tai skaitā nakts stundu, svētku dienu stundu u. tml.) darbinieks būtu faktiski nostrādājis un cik liela darba samaksa būtu aprēķināma, ja nebūtu iestājušies ārkārtas apstākļi, dīkstāve.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas