Lai noteiktu tiesības uz pakalpojumiem, piemēram, pabalsta izmaksu, valsts iestādei nepieciešama objektīva informācija par iedzīvotāju, kam konkrētais pabalsts jāaprēķina un jāpiešķir. Iestāde vērtē un noteic, kāda informācija un ar kādu regularitāti ir nepieciešama, lai tās rīcībā būtu objektīvi dati pakalpojumu nodrošināšanai.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā noteikts: valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.

Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 357 “Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu” par informācijas sniegšanas termiņiem noteikts: ja informācijas pieprasītājs, attiecīgi pamatojot, ir norādījis termiņu, kādā informācijas sniedzējam jāsniedz informācija, lai informācijas pieprasītājs spētu nodrošināt savu funkciju un uzdevumu izpildi, informācijas sniedzējs atbildi sniedz informācijas pieprasītāja norādītajā termiņā.

Ja informācijas pieprasītājs termiņu nav norādījis, tad informācijas sniedzējs atbildi sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no informācijas pieprasījuma saņemšanas dienas.

Termiņi informācijas apmaiņai var būt noteikti normatīvajos aktos.

Piemēram, Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 103 “Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti” 9. punkts noteic: “Pēc aktuālās informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta [Nodarbinātības valsts] aģentūra pārbauda, vai personas sniegtās ziņas par atbilstību pazīmei “nestrādā” (nav uzskatāma par darba ņēmēju saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) ir patiesas. Ja ziņas ir patiesas, aģentūra astoņu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par bezdarbnieka statusa piešķiršanu par to informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam.”

Ministru kabineta noteikumos  Nr. 788 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību” paredzēts, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija informāciju par invaliditātes noteikšanu personai elektroniski (ne retāk kā reizi nedēļā) iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Par Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 3. punktā minēto personu, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un turpina iegūt izglītību, Izglītības un zinātnes ministrija reizi divās nedēļās elektroniski sniedz informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, izglītības iestādi, klasi vai kursu.

Ja valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs atrodas ieslodzījuma vietā vai ievietots pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un saņem valsts finansētu pakalpojumu, Ieslodzījuma vietu pārvalde vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījumu piecu darbdienu laikā sniedz informāciju par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju (personas vārds, uzvārds, personas kods, datums, kad persona ievietota ieslodzījuma vietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Par jūsu jautājumā bez konteksta minēto informācijas apmaiņu starp VID un VSAA no publiski pieejamas informācijas secināms, ka tā ir informācija par personas nodarbinātību, ko, pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņem no Valsts ieņēmumu dienesta trīs reizes nedēļā.

Jau minētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. pantā (“Sadarbības pamatnoteikumi”) noteikts: iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.