Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Nodoklis nav jāmaksā, ja:

• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta;
• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums
• nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums un ienākums no šā nekustamā īpašuma no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā materiālā norādīts: nosakot, vai nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā.

Ienākuma gūšanu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nekvalificē kā saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Ja izdevumi, kas saistīti ar ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem, nevērtē arī to, vai darbība atbilst kādam no likumā noteiktajiem saimnieciskās darbības kritērijiem, tas ir, nevērtē pārdoto nekustamo īpašumu skaitu un gūto pārdošanas ienākumu apmēru.

Nodokļa piemērošanā tiek vērtēta plašāka un konkrētāka informācija (piemēram, varētu būt svarīgi, vai visi minētie objekti – lauksaimniecības zeme, ēkas un mežs – reģistrēti vienā īpašumā ar vienu kadastra numuru).

Lauksaimniecības zemi pārdodot, ir īpaši noteikumi atbrīvošanai no nodokļa. Taču tie attiecas tikai uz to īpašuma daļu, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.

Pārdodot nekustamo īpašumu, nodokļa piemērošanas jautājumi individuālā situācijā jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā.