Labdien! Ir radies jautājums par uztura līgumu ar apgrūtinātu īpašumu. Persona vēlas noslēgt uztura līgumu, taču īpašums (dzīvoklis) ir apgrūtināts: zemesgrāmatā ierakstīta ķīla. Ja persona nomirst un īpašums pāriet uztura devēja īpašumā, kas notiek ar ķīlu? Vai to segs jaunais īpašnieks vai no sākotnējā (uztura ņēmēja) īpašnieka mantojuma masas?
Uztura līgums ir viens no atsavināšanas līgumiem, kura noslēgšana attiecīgi saistās ar īpašuma tiesību maiņu. Kaut arī parasti līgumā tiek noteikts, ka aizliegts atsavināt ieķīlāto priekšmetu, no likuma šāds aizliegums neizriet, tieši pretēji: Civillikuma 1378. pantā noteikts, ka kreditora tiesības ieķīlāta īpašuma atsavināšanas gadījumā nemainās: “Parādnieka izdarīts nekustamā īpašuma atsavinājums trešajai personai negroza hipotēkas kreditora tiesības, un katru tādu atsavinājumu var izdarīt, vienīgi atstājot spēkā ķīlas tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu.”
Jāatceras, ka šajā situācijā uztura ņēmējs ir parādnieks attiecībā pret hipotēkas kreditoru. Parāds jāatmaksā pašam parādniekam, nevis uztura devējam, tāpēc jāņem vērā tie likuma noteikumi, kuri šādā situācijā regulē parāda atgūšanu.
Var rasties situācija, ka uztura līgums jau ir noslēgts, bet parādu nepieciešams atmaksāt, parādniekam vēl esot dzīvam, bet pēc uztura līguma noslēgšanas. Tādā gadījumā kreditors var vērst piedziņu arī uz īpašumu, kas atsavināts ar uztura līgumu. Tad jāpiemēro Civillikuma 2099. panta noteikumi: “ja uztura ņēmējs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši, līgumu slēdzot, tad viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no uztura devējam nodotās mantiskās vērtības [..]”.
Pēc personas nāves parāds jāturpina maksāt atbilstoši noslēgtajam aizdevuma līgumam, tas jādara mantiniekiem. Ja tas netiek darīs, tad var prasīt no mantiniekiem izpildīt mantojuma atstājēja uzņemtās saistības un atmaksāt parādu. Civillikuma 707. pantā noteikts: “mantojuma atstājēja kreditoriem jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas”.
Savukārt arī mantinieki var rīkoties tā, lai nenāktos atbildēt par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem ar savu mantu. Viņi var:
Abos iepriekš minētajos gadījumos piedziņu faktiski var vērst tikai uz mantojuma masu. Ja no šīs mantas nepietiek, lai segtu kreditoru prasījumus, tad nonākam pie situācijas, kad var piemērot Civillikuma 2099. panta noteikumus un vērst piedziņu uz īpašumu, kas atsavināts ar uztura līgumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!