Detektīvu darbību Latvijā reglamentē Detektīvdarbības likums. Minētā likuma mērķis (1. pants) ir noteikt detektīvdarbības kā īpaša komercdarbības veida tiesisko pamatu un subjektu loku, reglamentēt to tiesības un pienākumus.

Savukārt 2. pantā noteikts detektīva pakalpojumu tvērums:

1) vākt ziņas civillietās un krimināllietās;

2) meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bezvēsts pazudušās personas;

3) noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas;

4) sniegt konsultācijas fiziskajām un juridiskajām personām drošības jautājumos;

5) noskaidrot negodīgas konkurences, nelikumīgas komercdarbības vai citas nelikumīgas saimnieciskās darbības faktus;

6) vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas un ziņas par personas maksātspēju;

7) pārbaudīt ar apdrošināšanas līguma saistību izpildīšanu un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu saistītas ziņas;

8) meklēt fizisko un juridisko personu nozaudēto vai prettiesiski atsavināto mantu.

Detektīvsabiedrība un detektīvs var sniegt arī citus pakalpojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu un kalpo šā panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai.

Kā tas izriet no likuma 2. panta, secināms, ka detektīvdarbības joma ir ļoti plaša un aptver praktiski visas sociālās jomas. Personai (fiziskai vai juridiskai), kas vēlas sasniegt 2. pantā minētos rezultātus (ievākt datus u. c.), bet nevar vai nevēlas to darīt pati, ir tiesības šo darbu izpildei nolīgt detektīvu. Attiecīgi detektīvs kā savas nozares profesionālis varēs sniegt kvalitatīvu viedokli uzdotā uzdevuma kontekstā.

Saskaņā ar likuma 10. panta 1. daļu, veicot detektīvdarbību, detektīvs ir tiesīgs:

1) veikt maskētu (slēptu) personas aptauju par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

2) ar personas piekrišanu veikt detalizētu personas aptauju un pieņemt no tās rakstveida paskaidrojumu par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

3) ar īpašnieka vai likumīgā valdītāja atļauju veikt publiski nepieejamu vietu, ēku, būvju, telpu, iekārtu, aprīkojuma, priekšmetu un dokumentu apskati;

4) veikt publiski pieejamu vietu, ēku, būvju, telpu un telpās esošo priekšmetu atklātu vai maskētu (slēptu) apskati;

5) veikt personu, lietu un to kustības atklātu vai maskētu (slēptu) novērošanu un izsekošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto detektīvdarbības pasākumu veikšanai ir atļauts izmantot videoierakstus, audioierakstus un fotouzņēmumus, kā arī citus tehniskos līdzekļus, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī apkārtējo vidi un konkrētajos apstākļos nav aizliegts ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Informācijas ievākšana pati par sevi nekādu civiltiesisku aizskārumu personai, par kuru ievāc ziņas, nerada. Bez šaubām katras personas tiesības un atbildība ir šādas ziņas izpaust vai neizpaust.

Papildus par detektīvu darbību lasiet LV portāla rakstā “Detektīva pakalpojumi – iespējas, ierobežojumi, izmaksas”.

Atbildība par personas vajāšanu Krimināllikuma 132 ¹ panta izpratnē iestājas par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.