Cietušais kriminālprocesa ietvaros saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. pantu var prasīt kompensāciju, kas ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata. Savukārt, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts vai netiks atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot civilprasības atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas. Vienlaikus norādāms, ka nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

Tātad, ja kaitējums ir nodarīts noziedzīga nodarījuma rezultātā, būtu jāsagaida krimināllietas spriedums. Vienlaikus jānorāda, ja vainīgā persona nav atrodama, arī civiltiesiskā kārtībā zaudējumus piedzīt būs grūti, vai pat neiespējami.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 7. pantu civilprasību par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu krimināllietā var celt kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja civilprasība krimināllietā nav iesniegta vai nav izspriesta, prasību var celt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti prasītāji — prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Līdz ar to ko, ceļot prasību civilprocesa ietvaros, persona būs atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta trešajai daļai likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona. Līdz ar ko cietušajam nebūs jāpierāda tiesā, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts, jo tas jau ir apstiprināts tiesas spriedumā krimināllietā.

Civillikuma 1635. pants paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ja cietušais saņēmis nolēmumu krimināllietā, kur izlemta civilprasība par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tad šis nolēmums izpildāms Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 539. panta pirmās daļas 2. punktu šā likuma noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi tiesas nolēmumi un prokurora lēmumi vai priekšraksti krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām. Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 567. panta otrās daļas 2.1 punktu no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji gadījumos, kad piedziņa izdarāma par labu cietušajam — fiziskajai personai — saistībā ar apmierinātu kaitējuma kompensācijas pieteikumu krimināllietā.

Vienlaikus jāpiebilst, ka krimināllietas noilguma termiņi ir noteikti Krimināllikuma 56. pantā un noilguma termiņš ir atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas. Visas saistības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai likumā nav noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā (Civillikuma 1895. pants). Savukārt no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā (Komerclikuma 406. pants).