Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Man tuva radiniece (pensionāre) bija noslēgusi uztura līgumu, kurā abas puses piekrita, ka radiniece saņems atbalstu un pēc viņas nāves persona, ar kuru noslēgts līgums, saņems viņas dzīvokli. Diemžēl persona, ar kuru noslēgts uztura līgums, nepildīja solīto, un radiniece iesūdzēja viņu tiesā, bet pirms tiesas noliktā datuma nomira. Esmu radinieces vienīgā mantiniece. Ja persona būtu pildījusi uztura līgumā solīto, man nebūtu nekādas pretenzijas, bet, tā kā solītais netika pildīts, vēlos turpināt tiesāšanos kā mantiniece. Visu sarežģī pandēmija, jo es neatrodos Latvijā un man nav e-paraksta/eID kartes. Vai šādā situācijā kāds cits cilvēks var mani pārstāvēt tiesā? Vai tam ir nepieciešama pilnvara, jo ierobežojumu dēļ man nav iespējams tikt pie eID kartes? Paldies!
Ja persona vēlas kļūt par tiesvedībā iesaistītās puses tiesību pārņēmēju, tai ir jāiesniedz tiesai pieteikums par procesuālo tiesību pārņemšanu.
Civilprocesa likuma 77. panta pirmā daļa nosaka: ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Un šī panta pirmā prim daļa nosaka: pieteikumu par procesuālo tiesību pārņemšanu izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, ja tiesa uzskata par nepieciešamu pieteikumu izskatīt tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 214. panta 1. punktu tiesa aptur tiesvedību, ja: mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Un saskaņā ar Civilprocesa likuma 216. panta 1. punktu tiesvedība tiek apturēta: šā likuma 214. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 28. augusta lēmuma lietā Nr. SKC-1876/2012 norādīts: “Gadījumos, kad uztura ņēmējs dzīves laikā pats ierosinājis strīdu par uztura līguma atcelšanu, mantinieki saskaņā ar Civillikuma 703. pantu ir tiesīgi turpināt uztura ņēmēja iesākto procesu. Tā kā apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj uztura ņēmēja tiesību pārņemšanu Civilprocesa likuma 77. pantā paredzētajā kārtībā, tad tiesvedība lietā atbilstoši Civilprocesa likuma 214. panta 1. punktam ir apturama līdz uztura ņēmēja tiesību pārņēmēja noteikšanai.”
Tātad uztura ņēmējas mantiniece ir tiesīga kļūt par tās procesuālo tiesību pārņēmēju un turpināt uztura ņēmējas iesākto procesu tiesā.
Ja persona atrodas ārvalstīs, tā var izdot notariālu pilnvaru, vēršoties pie notāra attiecīgajā valstī un pilnvarot kādu citu personu, kura atrodas Latvijā, pārstāvēt viņas intereses tiesā. Vairāk par pilnvarām un to veidiem var izlasīt portālā publicētajā skaidrojumā “Pilnvaras – to veidi un noformēšana” šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
