Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā iekšzemes nodokļa maksātāji (Latvijas nodokļu rezidenti), kuri gūst ienākumus Latvijā un/vai ārvalstīs; ārvalstu nodokļa maksātāji (citu valstu nodokļu rezidenti – Latvijas nerezidenti), kuri gūst ienākumus Latvijā.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta trešajā daļā noteikts: ārvalsts nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents:

1) saņem šā likuma 3. panta trešās daļas 7. un 9. punktā minētos ienākumus, kā arī šā likuma 3. panta trešās daļas 1. punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem šā likuma 3. panta trešās daļas 4. punktā minēto ienākumu no komercsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents;

2) saņem šā likuma 3. panta trešās daļas 7.¹ un 17. punktā minētos ienākumus no fiziskajām personām, kas nav minētas šā likuma 17. panta 12.² daļā;

2¹) saņem šā likuma 3. panta trešās daļas 9.¹ punktā minētos ienākumus, par kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā;

3) būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada diferencēto neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12. pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13. panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10. panta ceturto daļu.

Ceturtajā daļā noteikts, ka šajā pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem:

1) kuri gūst ienākumus no saimnieciskās darbības;

2) kuriem rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar šā likuma 15. panta otrajā daļā minētās progresīvās likmes piemērošanu;

3) kuriem rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa normu piemērošanas kārtībā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 899) skaidrots, ka likuma 20. panta ceturtā daļa neattiecas uz fizisko personu, no kuras profesionālās darbības ienākuma – autoratlīdzības (honorāra) – taksācijas gada laikā nodoklis ienākuma izmaksas vietā ir ieturēts pilnā apmērā.

Rezidentiem autoratlīdzības izmaksātājs ietur iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi – 20% (ja ienākums gadā pārsniedz 20 004 eiro gadā, iesniedzot deklarāciju, nodoklis jāpiemaksā). Nerezidenta ienākumu no autoratlīdzības apliek ar nodokli ienākuma izmaksas brīdī, piemērojot 23% nodokļa likmi. Kāda ir konkrētā nodokļu maksātāja bilance gadā, kurā ir mainīts nodokļu rezidences statuss, jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā.