Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 262. pantu sodītajai personai piemērotais naudas sods pilnā apmērā samaksājams ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā nolēmums par sodu.

Savukārt AAL 42. pantā noteikts, ka sodītā persona ir persona, par kuru ir pieņemts un stājies spēkā nolēmums par administratīvā soda piemērošanu.

Atbilstoši AAL 159. pantam administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.

AAL skaidrojumos norādīts, ka AAL pastāv būtiska atšķirība no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas spēku zaudēja 2020. gada 1. jūlijā, noteiktās kārtības attiecībā uz lēmuma spēkā stāšanos. LAPK paredzēja, ka lēmums lietā stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi, taču lēmuma pārsūdzēšana apturēja tā izpildi, kas praksē radīja neizpratni par to, ar kuru brīdi lēmums rada tiesiskās sekas.

Tādējādi jaunajā AAL ir paredzēta cita kārtība, proti, lēmums lietā stājas spēkā ar brīdi, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta. “Tas nozīmē, ka sūdzības iesniegšana aptur lēmuma spēkā stāšanos, nevis izpildi. Tādējādi lēmuma procesuālā spēkā esība iestājas, tiklīdz lēmums tiek paziņots, savukārt materiālā spēkā esība un lēmumā paredzētās tiesiskās sekas iestājas tikai tad, kad beidzas termiņš lēmuma pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – līdz brīdim, kad sūdzība ir noraidīta.”[1

[1] Laveniece-Straupmane, N. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi: Lēmuma pieņemšana. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 424. – 425. lpp.