Kā jau pamatoti uz to ir norādījusi policija, lietā ir runa par preču iegādi internetā, t. i., līgumiskām attiecībām. Preču iegāde interneta vidē ir attiecināma uz distances līguma jēdzienu.

Distances līguma jēdziens ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10. pantā: distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

Par prasības celšanu tiesā un tās pamatotību – šajā gadījumā darbojas pušu sacīkstes princips un tiesas kontrole. Katrai pusei ir tiesības celt prasību tiesā, ja tās tiesiskās intereses ir aizskartas, savukārt otrai pusei ir tiesības sniegt savu viedokli par celto prasību, to noraidīt vai celt iebildumus un pretprasības.

Tiesa pieņem izskatīšanai šādus prasības pieteikumus un ierosina tiesvedību par pušu strīdu. Realizējot sacīkstes principu, puses pamato celto prasību vai iebildumus.

Savukārt, ja jūs uzskatāt, ka jūsu kā patērētāja tiesības šajā jautājumos ir pārkāptas, jums ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 24. panta izpratnē) ar motivētu iesniegumu, tam pievienojot to pierādījumu apjomu, uz ko balstāt savu viedokli.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 26. panta 2. daļu prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās juridiskās adreses.