Labdien! No VID mājaslapas: “Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, tad viņš iesniedz EDS iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem.” Vai pašnodarbinātajai personai, kura vienlaikus ir arī darba ņēmējs citā uzņēmumā, par kuru tiek maksāti visi nodokļi un kura prognozē, ka saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, arī iesniedz iesniegumu katru ceturksni? Vai par saimniecisko darbību ir piemērojami tie paši nodokļi, ja vienlaikus esi darba ņēmējs citā uzņēmumā? Paldies!
No darba ņēmēja algas uzņēmums/darba devējs ietur darbaspēka nodokļus – algas (iedzīvotāju ienākuma) nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Ja darbinieks paralēli ir reģistrējis saimniecisko darbību, tad par sava biznesa nodokļiem atbildīgs ir pats. Darba pamatnodokļi – IIN un VSAOI – ir tie paši. Atšķiras VSAOI likmes, piemērošanas kārtība utt.
No 2021. gada 1. jūlija ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts – trīs minimālās algas ceturksnī.
Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, ja darba ņēmēja alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021. gadā – 500 eiro x 3 = 1500 eiro), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic obligātās iemaksas no starpības starp triju Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).
Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē.
Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” saistībā ar minimālajām iemaksām nosaka: ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, obligātās iemaksas no starpības starp triju Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs.
Darba devējs minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam (ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem) un tām kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmēja. Pašnodarbinātais minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli obligāto iemaksu objektam.
Jūs jautājumā jau esat citējusi VID paskaidroto nosacījumu: “Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, tad viņš iesniedz EDS iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem.”
Tas nozīmē, ka pašnodarbinātajam, kurš vienlaikus ir arī darba ņēmējs, šāda prognoze nav jāiesniedz, jo šajā gadījumā darba ņēmēja un pašnodarbinātā iemaksu objektu summēs. Un tad noteiks – cik kuram nāksies maksāt vai piemaksāt, ja no diviem nodarbinātības veidiem (kā darba ņēmējam un kā pašnodarbinātajam) iesaiste valsts sociālajā obligātajā apdrošināšanā nav vismaz minimālās algas līmenī.
Likumā ir noteiktas vairākas situācijas un daudzas iedzīvotāju grupas, par kurām minimālās obligātās iemaksas minimālās darba algas apmērā nebūs jāveic, tas ir, par:
1) notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;
2) personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi);
3) personu ar I un II grupas invaliditāti;
4) personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;
5) personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
6) personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
7) personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
8) personu, kuru nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
9) personu, kura ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuru nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;
10) personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;
11) laiku, kurā pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!