Kā pareizi aprēķināt NĪN daudzdzīvokļu mājai, kurā ir gan dzīvokļi, gan komercplatības? Vai likums par to, ka vienam iedzīvotājam “pienākas” 30 m2, tika pieņemts, un vai ņem vērā deklarēto cilvēku skaitu?
Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi) ir paredzēta atšķirīga nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība daudzdzīvokļu ēkām, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos (dzīvokļa īpašums ir atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināts īpašums, kas sastāv no atsevišķas telpas – dzīvokļa un attiecīgām kopīpašuma domājamām daļām no mājas koplietošanas telpām), un divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos.
Nosakot piemērojamo nekustamā īpašuma nodokļa likmi par fiziskām personām piederošiem dzīvokļa īpašumiem, tiek vērtēts, vai konkrētajā dzīvokļa īpašumā ir deklarēta dzīvesvieta vismaz vienai personai. Ja objektā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta, tad īpašumam tiek piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa likmes: 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 eiro, bet nepārsniedz 107 000 eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 eiro (turpmāk: samazinātā likme). Ja dzīvokļa īpašumā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 nav deklarēta nevienas personas dzīvesvieta, tad objektam piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Jāuzsver, ka minētā kārtība attiecināma tikai uz dzīvokļa īpašumiem, kas netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to, ja dzīvokļa īpašumā tiek īstenota komercdarbība, tad par šo objektu piemērojama nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības neatkarīgi no tā, vai kāda persona ir izvēlējusies šajā dzīvokļa īpašumā deklarēt savu dzīvesvietu.
Savukārt, lai samazināto likmi piemērotu dzīvokļu īpašumiem, kas pieder juridiskām personām, kā arī individuālajiem komersantiem, ārvalstu komersantiem un to pārstāvniecībām, papildus jau iepriekš attiecībā uz fiziskajām personām piederošajiem īpašumiem apskatītajām dzīvesvietas deklarācijas prasībām jābūt izpildītam arī nosacījumam, ka objekts ir izīrēts dzīvošanai. Samazināto likmi piemēro no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.
Attiecībā uz divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, nosakot piemērojamo nekustamā īpašuma nodokļa likmi, ņem vērā ēkā deklarēto personu skaitu. Pamatojoties uz taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 ēkā deklarēto personu skaitu un pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrīt 30 m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošā koplietošanas telpu platība, tiek aprēķināta platība, par kādu piemērojama samazinātā nodokļa likme. Par to ēkas platības daļu, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, kā arī par ēkas platības daļu, ko “nenosedz” ēkā deklarētajām personām piekrītošā platība (ja tāda rodas), piemērojama nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
Juridiskām personām, kā arī individuālajiem komersantiem, ārvalstu komersantiem un to pārstāvniecībām samazinātā nodokļa likme tiek piemērota, ja papildus deklarēšanas nosacījuma izpildei māja vai tās daļa tiek izīrēta dzīvošanai. Samazināto likmi piemēro no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka situācijās, kad nekustamais īpašums nepieder vienam īpašniekam, bet gan vairākiem kopīpašniekiem, saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta ceturto daļu nekustamā īpašuma nodokli katrs kopīpašnieks maksā atbilstoši savai domājamai daļai kopīpašumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!