Jaunā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas kārtība atkarībā no nodokļu režīma paredz pilnvērtīgāku nodarbināto iesaisti sociālajā apdrošināšanā un attiecīgi sociālās garantijas, tostarp apdrošināšanu pensijai, kas nozīmē arī paša atbildību par pensijas stāža veidošanos un pensijas kapitāla uzkrāšanu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas jaunajai kārtībai ir noteikta pakāpenība un pārejas periodi. No 2021. gada 1. jūlija palielināta obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu, – līdzšinējo 5% vietā šī likme būs 10%.

Un no šā gada 1. jūlija pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma obligātās iemaksas veiks tāpat kā citi pašnodarbinātie – katru ceturksni, nevis vienu reizi gadā, kā tas bija noteikts līdz šim. Par laika periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vēl nav jāveic.

Bet par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim pašnodarbinātie veiks obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā.

Savukārt, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī:

1) sasniedz vai pārsniedz 500 eiro – papildus brīvi izraudzītajam obligāto iemaksu objektam, kas mēnesī nedrīkst būt mazāks par 500 eiro, reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;

2) ir mazāki par 500 eiro – reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no ienākuma.

No saimnieciskās darbības ienākuma jebkurā gadījumā – vai nu reģistrējoties kā pašnodarbinātajam, vai reģistrējot zemnieku saimniecību kā juridisku personu – ir jāmaksā nodokļi.

Atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” zemnieku saimniecības īpašnieks, kas veic šīs zemnieku saimniecības vadības funkciju, ja nav iecelts pārvaldnieks, ir pašnodarbinātais. Zemnieku saimniecības īpašnieks, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar savu zemnieku saimniecību, ir darba ņēmējs.

Likumā ir paredzēts: zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri, nebūdami darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), un kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kuri ir personas ar I vai II grupas invaliditāti, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas.

Zemnieku saimniecība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tiek reģistrēta Uzņēmumu reģistrā (vairāk informācijas par uzņēmuma reģistrēšanu skatīt UR interneta vietnē šeit).

Informācija par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanā 2021. gadā ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.