Situācija, kad viena daudzdzīvokļu māja atrodas uz vairākiem zemesgabaliem, kas pieder dažādiem īpašniekiem, mūsdienās nav retums. Kā norāda zvērināts advokāts Rolands Neilands, kurš īpaši specializējies kopīpašuma jautājumos, nopērkot viena zemesgabala domājamās daļas, dalītais īpašums netiek izbeigts, jo citi zemesgabali nav pārdoti. Dzīvokļa īpašnieks kļūst par viena zemesgabala kopīpašnieku, bet attiecībā uz citiem zemesgabaliem saglabā zemes nomnieka statusu.

Arī Tieslietu ministrija, skaidrojot šādas situācijas, norādījusi, ka viena ēka var atrasties uz vairākiem zemesgabaliem un katrs zemesgabals var piederēt vairākām personām, tāpat arī pati ēka var piederēt vairākām personām kopīpašumā. Zeme, kas atrodas dalītā īpašumā, ir visu ēkas īpašnieku lietošanā neatkarīgi no tā, cik ēkai ir īpašnieku. Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas sadalīts dzīvokļu īpašumos un atrodas visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā. Pats dzīvokļa īpašums nevar eksistēt bez dzīvojamās mājas, kurā tas atrodas, bet zeme, uz kuras atrodas māja, ir nepieciešama pašas mājas eksistēšanai kā patstāvīgam īpašuma objektam.

No minētā secināms, ka teorētiski mājas apsaimniekotājs var sadalīt zemes nomas maksu starp visiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Taču jānorāda, ka faktiskie apstākļi un nianses katrā situācijā var atšķirties un būtiski ietekmēt iesaistīto pušu tiesības, pienākumus un atbildību, tādēļ ieteicams konsultēties ar attiecīgajā jomā specializētu juristu.