Tā kā jautājumā neesat aprakstījusi vēsturiskos apstākļus, kādos ir izveidojušies divi patstāvīgi nekustamie īpašumi uz viena zemesgabala, atbildi var sniegt, ņemot vērā normatīvo aktu regulējumu šādām situācijām.

Jau ilgstoši tiesu praksē ir nostiprinājusies judikatūra, ka ar zemes piespiedu nomu apzīmē likumā noteiktas zemes lietošanas tiesības, ja ēka, kas uzcelta vai iegūta īpašumā uz cita tiesiska pamata līdz 1992. gada 1. septembrim, pieder vienam, bet zeme – citam īpašniekam (skatīt likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktu). Šādas tiesiskās attiecības paredz ēkas īpašnieka pienākumu maksāt zemes īpašniekam nomas maksu, un tās pamatojas uz likumu.

Vienlaikus no likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka zemesgabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā īpašuma objekta īpašnieku. Savukārt zemes nomas maksa nosakāma, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, tad zemesgabala nomas maksa [..] nosakāma 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Līdzīgs regulējums ietverts arī attiecībā uz likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12. panta 1. un 2. punktā norādītajiem ēku īpašniekiem (sk. likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2. punkta piezīmi).

Pastāvot piespiedu nomas attiecībām, tās var tiesiski risināt dažādi, piemēram:

1. abas puses vienojas par zemes nomas attiecībām, brīvprātīgi vienojoties;
2. ja abas puses nespēj vienoties, pēc ieinteresētās personas prasības pieteikuma pušu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaru nosaka tiesa, nosakot zemes nomas līguma būtiskās sastāvdaļas.

Šādā gadījumā tiesa noteiks tikai nomas maksu (ievērojot likumā noteiktos nomas maksas ierobežojumus) un nomas platību (ievērojot vispārējos dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas parametrus).

Līdz ar to jūsu ēkas piekļuvei ceļa servitūta nodibināšana nav nepieciešama, jo piekļuves jautājums būtu risināms zemes nomas līguma ietvaros, nosakot funkcionāli nepieciešamo platību ēku uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai, kas iekļauj arī ielu, braucamo ceļu vai piebrauktuvi (skatīt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 3. novembra spriedumu lietā Nr. C17116307, SKC-255/2016).