Labdien! Mājas apsaimniekotājs piesavinājās naudas līdzekļus, kurus iedzīvotāji maksāja par saņemtajiem rēķiniem – saņemto naudu nepārskaitīja tālāk pakalpojuma sniedzējam –, līdz ar to uzkrāja parādu par ūdeni. Apsaimniekotājam šobrīd ir uzsākts maksātnespējas process, kurā par kreditoru atzīts uzņēmums, kas sniedz ūdens piegādes pakalpojumu, bet iedzīvotājus par kreditoriem neatzīst, jo iedzīvotāju pieprasītā nauda ir tā pati nauda, kuru pieprasa pakalpojuma sniedzējs. Vai uzņēmums, kurš atzīts par kreditoru, ir tiesīgs vērst parāda piedziņu pret iedzīvotājiem, esot kreditora statusā, un tādējādi likt iedzīvotājiem par ūdeni samaksāt otrreiz?
Maksātnespējas likuma 8. pants noteic, ka nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētajiem nodrošinājuma līdzekļiem. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība (visi kopā un katrs atsevišķi) ir izpildījusi savas saistības pret pārvaldnieku, tad dzīvokļu īpašnieki nav atzīstami par kreditoriem. Savukārt pakalpojuma sniedzēja un pārvaldnieka starpā ir noslēgts līgums un izrakstīti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, kuri nav nomaksāti. Tādējādi pārvaldnieks ir uzskatāms par ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēja kreditoru.
Cita starpā jāakcentē, ka atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam komunālo pakalpojumu sniedzēji slēdz līgumus par pakalpojumu piegādi ar katras dzīvojamās mājas pārvaldnieku (pārvaldīšanas uzņēmumu vai dzīvokļu īpašnieku biedrību, kas pārvalda dzīvojamo māju). Dzīvojamās mājas pārvaldnieks, slēdzot līgumu, rīkojas uz pārvaldīšanas līguma pamata, un līgumi par pakalpojumu piegādi tiek slēgti visu konkrētajā daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īpašnieku vārdā, savukārt pārvaldnieks veic starpnieka funkciju – iekasē naudu no dzīvokļu īpašniekiem un norēķinās ar pakalpojumu piegādātājiem.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3. pants noteic, ka:
(1) Par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs likumā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai, kas var būt arī pārvaldnieks, organizēt maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā pakalpojuma sniedzējam [maksājums ar pilnvarotās personas (pārvaldnieka) starpniecību].
Tādējādi no likuma viedokļa dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi pakalpojumu sniedzēja priekšā par starpnieka (pārvaldnieka) nenokārtoto saistību izpildi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!