Dzīvokļa īpašuma likums paredz, ka balsošana aptaujas veidā notiek rakstveidā, un šī likuma 20. panta otrā daļa paredz, ka pārvaldniekam vai dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajai personai aptaujas lapā obligāti jānorāda un jāiekļauj:

• lēmuma projekts par izlemjamo jautājumu;
• dokumenti, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu;
• norāde par termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu.

Šie dokumenti un dokumentu projekti ir nosūtāmi katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi.

Dokumenta saturu, kādā katrs dzīvokļa īpašnieks sniedz atbildi uz aptauju, sastāda pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktā persona, un Dzīvokļa īpašuma likums neparedz tā saturu. Vienlaikus norādu, ka dzīvokļa īpašnieka atbildei uz aptauju ir jābūt juridiskam spēkam. Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. pantu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj dokumenta autoru nosaukumu, dokumenta datumu un parakstu.

Tāpat ir svarīgi, lai dokuments, kurā dzīvokļa īpašnieks sniedz atbildi uz aptauju, ir identificējams un varētu noteikt, par kādu jautājumu viņš ir balsojis, neatkarīgi no tā, cik apjomīgs ir šis dokuments.

Jāņem arī vērā, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta trešo daļu par balsošanas rezultātiem dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktā persona vai pārvaldnieks sagatavo balsošanas protokolu un piecu darba dienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

• lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;
• pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
• pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;
• citas būtiskas ziņas par balsojumu.

Lemjot par dzīvojamās mājas jautājumiem, atkarībā no jautājuma (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrā daļa), lai lēmumam būtu juridisks spēks, ir nepieciešams noteikts dzīvokļu īpašnieku pozitīvs (“par”) balsojuma skaits saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešo daļu un 17. pantu).