Pašnodarbinātais, izvēloties maksāt nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā, kārto grāmatvedību, uzskaitot gan ieņēmumus, gan izdevumus. Saimnieciskajai darbībai iegādātie materiāli un/vai pamatlīdzekļi ir izdevumi, par kuriem samazinās apliekamais ienākums.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības ir ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, ieskaita izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem, inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro, precēm, kurināmo un enerģiju; komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga un mākslas darbu taksācijas izdevumus u. c.

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā ir speciāla sadaļa “Saimnieciskās darbības veicēji”, kurā publicēta informācija par grāmatvedības organizēšanu un nodokļiem, tajā skaitā deklarāciju iesniegšanu, vairāki metodiskie materiāli – arī par grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. VID metodiskajā materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu  uzskaites žurnāla aizpildīšanas kārtība personām, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji” izklāstīts, kā uzskaita saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus.

Likuma “Par grāmatvedību” 7. panta pirmajā daļā noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību, un tajā ietverti dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:

• dokumenta autora nosaukums (ja autors ir fiziska persona – tās vārds un uzvārds);
• dokumenta autora reģistrācijas numurs (fiziskai personai personas kods);
• ārējam attaisnojuma dokumentam – arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, – arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese;
• dokumenta veida nosaukums;
• dokumenta datums;
• dokumenta reģistrācijas numurs;
• paraksts (izņemot likumā noteiktos gadījumus);
• atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem – arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti;
• saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (vai vārdu un uzvārdu), reģistrācijas numuru (vai personas kodu) un adresi;
• saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji.

Pirkuma dokumentos jābūt norādītai saprotamai informācijai, par ko nauda maksāta. Lai kases čeku, kuram nav visu rekvizītu, uzskatītu par attaisnojuma dokumentu, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam papildus jānoformē, piemēram, kvīts, kurā kā papildu rekvizītus norāda kases čeka datumu un numuru, vai arī jāizdara papildu ieraksts pašā kases čekā, norādot nepieciešamos rekvizītus. (Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.¹ punkts).