Civillikuma 146. panta otrā daļa noteic, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Līdz ar to, kamēr bērna dzimšanas apliecībā ir norādīts jūsu vīrs, kas nav bērna tēvs, saskaņā ar Civillikumā 146. pantā noteikto viņš tiek juridiski uzskatīts par bērna tēvu un viņam saskaņā ar Civillikuma 179. pantu pirmo daļu ir pienākums uzturēt savu bērnu sava mantiskā stāvokļa robežās.

Ja tiesā ir iesniegta prasība par paternitātes noteikšanu, tad jums ir tiesības lūgt arī uzturlīdzekļu piedziņu no bērna bioloģiskā tēva, ja procesa gaitā tiesa atzīs, ka minētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs. Ja prasības pieteikums jau ir pieņemts lietvedībā, tad jums saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 3. punktu ir tiesības līdz lietas uzsākšanai pēc būtības grozīt (tostarp papildināt) prasības pieteikuma priekšmetu, pievienojot prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no bērna bioloģiskā tēva.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu, ja prasības pieteikums tiek iesniegts gan par paternitātes atzīšanu, gan par uzturlīdzekļu piedziņu, jūs esat atbrīvota no valsts nodevas samaksāšanas.

Ja bērna dzimšanas reģistrā par bērna tēvu ir ierakstīta persona, kas nav bērna bioloģiskais tēvs, un jūs vēlaties tiesas ceļā noteikt paternitāti, tiesai ir jālūdz ne tikai paternitātes noteikšana bērna bioloģiskajam tēvam, bet arī paternitātes apstrīdēšana jūsu vīram, kas nav bērna bioloģiskais tēvs.