Jūsu norādītajā dzīves situācijā mēs varam runāt par tā saukto draudzības pirkuma līgumu. Pirkuma objekta – nekustamā īpašuma – cenu puses (pārdevējs un pircējs) nosaka, savstarpēji vienojoties, tā ir būtiska pirkuma līguma sastāvdaļa. Ja starp pusēm pastāv sevišķas savstarpējās attiecības, proti, radniecības attiecības, kaimiņu attiecības, draudzības attiecības u. c., puses var vienoties par tādu pirkuma cenu, kas noteikta draudzības pirkuma ietvaros. Saskaņā ar Civillikuma 2015. pantu nav vajadzīgs, lai pirkuma maksa taisni atbilstu pirkuma priekšmeta vērtībai, un līgums paliek spēkā, kaut arī priekšmets būtu pārdots zem tā īstās vērtības (draudzības pirkums) vai virs tās. Bet, ja pirkuma maksa nolikta tikai izskata pēc, tad līgums nav vis pirkums, bet ir dāvinājums.

Noslēdzot šādu līgumu, pusēm pilnībā jāapzinās, ka nekustamā īpašuma pirkuma cena ir noteikta zemāka par tā kadastrālo vērtību un tirgus vērtību. Pārdevējs vēlāk nevarēs celt pretenzijas pret pircēju un atsaukties uz to, ka cena tika noteikta pārāk zema, un nevarēs pirkuma līgumu apstrīdēt pārmērīgu zaudējumu dēļ.

Iemesli, kādēļ puses vienojas par draudzības pirkuma līguma noslēgšanu, var būt visdažādākie, piemēram, radniecība (tomēr, neskatoties uz to, pārdevējs vēlas saņemt kādu atlīdzību par īpašumu) vai apstāklis, ka puses viena otrai ir sniegušas praktisku palīdzību dažādu dzīves situāciju risināšanā, vai citi loģiski izskaidrojami iemesli. Ļoti būtiski ir atcerēties, ka par nekustamo īpašumu pielīgtā pirkuma cena ir jāsamaksā pārdevējam tikai ar bankas pārskaitījumu, skaidras naudas norēķinu par nekustamo īpašumu likums aizliedz.

Tomēr pircējam, noslēdzot šādu pirkuma līgumu, jārēķinās, ka valsts nodevas par īpašuma tiesības reģistrēšanu zemesgrāmatā tiks aprēķinātas no īpašuma kadastrālās vērtības, attiecīgi 2% apmērā vai 0,5% apmērā, ja puses saista tuva radniecība. Kā arī pircējam jāņem vērā apstāklis, ka, vēlāk pārdodot šādi (uz draudzības pirkuma līguma pamata) iegūtu īpašumu, var nākties maksāt kapitāla pieauguma nodokli. Kapitāla pieauguma nodokli nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Par kārtību, kādā aprēķināms kapitāla pieauguma nodoklis un kā tas maksājums, jāinteresējas Valsts ieņēmumu dienestā.